Tautastērps no vairākām valstīm

Lielvārdes tautastērps. Darinājusi Ilona Gulbis (dzimusi 1939. gadā) Sanpaulu, Brazīlijā, 20. gadsimta 50. gados.

Lielvārdes josta, darināta Latvijā, izvesta bēgļu gaitās.

Kad Ilonai Gulbis bija kādi 14 gadi, viņa sāka darināt sev tautastērpu. Ilona atceras, ka pati nopirka linu: ”Tādu, kurš ir precīzs, kur var izvilkt diegus, kur var dūrienus precīzi saskaitīt. Tā es lēnā garā izšuvu blūzi. Tas ir manis pašas rokdarbs – baltie darbi. Tādu lielāku izšuvu, tad es viņu valkāju visus šos gadus.” Lielvārdes brunčus Ilona pašuva no veikalā pirkta pusvilnas auduma. Saktas un Lielvārdes jostu Ilona iegādājās Amerikā. Jostu bija audis kāds kara invalīds, rotas darinājis rotkalis Augusts Telle Čikāgā. Tautastērpa vainagu pēc Ilonas lūguma izgatavoja rokdarbu meistare Marija Ošeniece Brazīlijā. Kāpēc Ilona izvēlējās sev Lielvārdes tautastērpu, atbilde ir īsa un skaidra: “Man patika! Fascinēja Lāčplēša teika!” Dāvinot muzejam tērpu, Ilona lēma Lielvārdes jostu paturēt sev par piemiņu.

Tautastērps – Ilonas Gulbis dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2015.222).

Josta – Dzidras Ērikas Daykin dāvinājums. No muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma (LP2022.549.5).

Foto: Latviešu stends imigrantu izstādē 1988. gadā Ibirapuerā, Sanpaulu, Brazīlijā. No kreisās: Ilona Gulbis, Vicente Bicudo. Ilonas Gulbis dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.