No Alsungas uz Austrāliju un atpakaļ

Alsungas tautastērps. Apģērba daļas darinātas gan Alsungā – 19. un 20. gadsimtā, gan Austrālijā – 20. gadsimta. 70. gados.

Alsungas tautastērps kādreiz piederējis Austrālijas latvietei Mārai Siksnai. Tautastērpa saktu, jostu un villaini Mārai atdāvināja Elfrīda Bikauniece, kura 20. gadsimta 30. gados, staigājot pa Alsungas apkārtnes mājām, sapirka Alsungas tērpa daļas. Lielā, senā sakta saņemta kā dāvana – tā atrasta mālos, rokot kūtij pamatus. Kad Elfrīda 1944. gadā devās bēgļu gaitās, viņa suitu košo villaini izmantoja kā mugursomu, kurā ielocīja veco saktu un pāris mīļas gleznas. “Grūtos laikos es bieži jutu, ka vecā sakta man ir kā talismans, kā sargeņģelis, kas ļāva izvairīties no briesmām un deva garīgu spēku,” Mārai stāstījusi Elfrīda.

Kad 1976. gadā deju ansamblis “Saules josta” gatavojās doties Austrālijas un pasaules ceļojumā ar deju un dziesmu uzvedumu, Māra Siksna nolēma izgatavot citas suitu tautastērpa daļas, lai varētu seno Alsungas saktu, jostu un villaini parādīt pasaulei. Kopā ar Māru Alsungas tautastērps pabijis ne tikai uz Sidnejas operas nama skatuves, tas uzstājies arī deju ansambļa “Saules josta” izrādēs Austrālijā, Kanādā, ASV, Zviedrijā, Anglijā, piedalījies arī Austrālijas latviešu kultūras dienās un latviešu dziesmu svētkos Kanādā, Vācijā un arī Latvijā. Māra tautastērpu vilkusi arī ielu demonstrācijās par Baltijas brīvību un svinīgās pieņemšanās Brisbenas parlamenta telpās. Mūsdienās tautastērps atgriezies Alsungā, suitu zemē.

Plašāku tautastērpa stāstu iepazīsti šeit: https://www.lapamuzejs.lv/australijas-terps

Tautastērps – Alsungas Amatu mājas deponējums.
Foto: Māra Siksna savā Alsungas tērpā Minsterē, Vācijā 1984. gadā. Māras Siksnas dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.