Krekls no izpletņa auduma

Rucavas tautastērps. Darināts 20. gadsimta 40. gadu beigās Vācijā.

Tautastērps, kas saticis Prezidenta Rūzvelta kundzi

Nīcas tautastērps. Darinājusi Anna Krūmkalns (1911–2000) 20. gadsimta 40. gadu beigās Polijā un Vācijā. Nīcas ņieburs. Darinājusi Anna Apinis bēgļu nometnē Memmingenē, Vācijā, 20. gadsimta 40. gadu beigās.

Lasīt vairāk

Brunči no aizkariem apmaiņā pret pārtiku

Nīcas tautastērps. Darinājusi Paulīne Bauke (dzimusi Krūmiņa, 1893–1991) 20. gadsimta 40. gadu beigās Vācijā.

Lasīt vairāk

Nīcas brunči no krāsotas segas

Nīcas tautastērps. Darinājusi Rita Zemītis (dzimusi Treija, 1917–1995) 20. gadsimta 40. gadu beigās Vācijā.

Lasīt vairāk

Diriģenta koncerttērps

Ziemeļvidzemes tautastērps. Darināts, iespējams, bēgļu nometnē Vācijā.

Lasīt vairāk

Brunči no krāsotas segas

Bārtas tautastērps. Darinājusi Vera Puķe-Puķīte (1915–2014) 1946. gadā Dānijā.

Lasīt vairāk

Ņieburs no nacistu karoga

Bārtas tautastērps. Darinājusi Milda Sāns (1915–1968) 1947. gadā Vācijā.

Lasīt vairāk

Mammas izšūtais krekls

Krekls un prievīte. Darinājusi Emma Zemītis (1900–1965) 20. gadsimta 40. gadu beigās Vācijā.

Lasīt vairāk

Nekad neuzvilkts, bet redzējis visu pasauli

Rucavas tautastērps. Darinājusi Emma Kušķe (dzimusi Ozoliņa, 1912–?) 20. gadsimta 40. gadu beigās Vācijā.

Lasīt vairāk

No Rucavas līdz Mērbekai un “priedainei”

Rucavas tautastērps. Darinājusi Emma Slaktere (1911–2003) 1946. gadā Vācijā.

Lasīt vairāk

Tautastērpu gatavošana bēgļu nometnēs

Bēgļu nometnēs latvieši aktīvi iesaistījās sabiedriskajā dzīvē. Lai uzturētu latvisko garu un saglabātu saikni ar Latviju, kā arī demonstrētu apkārtējiem – vietējai sabiedrībai un nometņu administrācijai – latviešu kultūru, tika rīkoti pasākumi. Daudziem latviešiem tas bija impulss sarūpēt sev tautastērpu. Tautastērpi tika darināti gan nometnēs rīkotajās darbnīcās, gan brīvajā laikā. Tā kā pēckara gados bija materiālu deficīts, nācās likt lietā izdomu, lai no dažādiem pielāgotiem audumiem taptu tautastērps. Visbiežāk bēgļu nometnēs tika darināti Bārtas, Nīcas un Rucavas tērpi, jo esošajos apstākļos tos bija salīdzinoši vieglāk un vienkāršāk izgatavot. Tautastērpiem, kas tapuši bēgļu nometnēs, piemīt būtiskas detaļas, kas atklāj gan tā laika dzīvi svešumā, gan ilgas pēc dzimtenes un vēlmi saglabāt latvisko.

UZVILKT LATVIJU

Bārta, Bārta, Nīca, Bārta, Nīca, Rucava… Kāpēc Tik Daudz Dienvidkurzemes Tautastērpu?

Rita Jefimova, kas devās bēgļu gaitās deviņu gadu vecumā, atceras:

“DP nometnē jau bija traģiski, jo daži cilvēki bija paņēmuši līdzi tautas apģērbus, un viņus tik ļoti apskauda! Jo, kad nāca dziesmu svētki, tad visi gribēja tautas apģērbu! Un tad gāja kaut kur aizņemties… Es toreiz sacīju – man nekad mūžā nebūs vairāk tā, ka man nav tautas apģērba!”