Tautastērpi. TRIMDĀ

Tautiskais dizains modernā apģērbā

Lai gan tautastērps tiek vilkts svētkos un sarīkojumos, tādējādi atklājot latvisko identitāti, tomēr arī ikdienā latvieši diasporā mēdz dažādos veidos radoši atklāt savu piederību Latvijai. Piemēram, izgatavojot un nēsājot apģērbu ar kādu latvisku akcentu – vai tā būtu rotaslieta, latviešiem raksturīgs krāsu kods vai latviski raksti. Arī mūsdienās latvieši pasaulē savā apģērbā mēdz izmantot dažādus tautastērpa elementus – jostas, prievītes, saktas, pastalas.

UZVILKT LATVIJU

Ko darīt, lai citi pamana, ka esi latvietis?

Brigitas rakstainās jakas

Jaku ar latviskajiem ornamentiem Brigitai Strodai uzadīja viņas mamma Eleonora Stroda (1915–1991). Tā darināta Austrālijā 20. gadsimta 70. gados. Brigita tolaik studēja scenogrāfiju Viktorijas mākslu koledžā (The Victorian College of the Arts). Brigita atceras: “Es biju “normāli” patriotiska, bet biju arī ekscentriska. Stilīgai, trimdā dzimušai jaunajai paaudzei kaut ko latvisku uzvilkt mugurā bija sarežģīti, piemēram, mums visiem izveidojās alerģija pret dzintaru. 20. gadsimta 70. gados sērferiem (sērfotājiem) modē bija “sērfiju” jakas, adītas pelēkos toņos, ar rakstiem un pūkainu apkakli. Es izdomāju, ja šādas jakas ir modē un ja viņām ir raksti, tad kāpēc tie nevar būt latviešu raksti? Mana mamma labprāt adīja, bet es parasti neakceptēju viņas piedāvājumus. Šoreiz mamma bija priecīga un uzadīja precīzi manu dizainu. Šis darbs deva mammai visdziļāko baudu un sasnieguma sajūtu, ka meita grib latvisku tērpu un viņas adītu. Es šo jaku valkāju daudz un visur.”

Brigitas Strodas dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2015.125).

Birutas lina kleita

Lina kleitu ar tautisku jostu darinājusi Biruta Ozola (1928–2017) Kanādā 20. gadsimta 60. gados. Tolaik Biruta sameklēja kleitai smalku lina audumu, kas nebija tik viegli atrodams. Liene Kalniņa, Baibas meita, atceras: “Viņai bija dikti svarīgi vienmēr un visur uzsvērt latvisko. Tāpēc latviska kleita, ko vilkt ciemos, vai uz kādu pasākumu, bija pati labākā! Es, protams, to savā bērnībā nenovērtēju. Man tas likās šausmīgi pārspīlēti.”

Lienes Kalniņas dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2022.80).

Baibas un Birutas balles kleitas

Balles kleitas ar latviskiem rakstiem 20. gadsimta 70. gados darinājusi Biruta Rubess (dzimusi Broks, 1931–2002) sev un savai meitai Baibai Rubesai. Biruta Rubess un viņas māte Irēna Broks bija lielas rokdarbnieces. Biruta izdomāja kleitu dizainu, pēc kura pašuva šīs abas balles kleitas, ņemot vērā tā laika modes tendences. Savukārt Irēna izšuva saulītes rakstus uz Birutas zaļās kleitas. Baiba un Biruta kleitas vilka, dodoties uz ballēm un dažādiem sarīkojumiem.

Baibas Rubesas dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2023.43).

Māras “zvaigžņu segas” kleita

Vilnas kleita Mārai Reinolds pašūta no “zvaigžņu segas” auduma, kuru uzauda Māras mamma Elza Bērziņš Cepurītis ASV, 20. gadsimta 60. gados. Māra atceras: “”Zvaigžņu sega” jau no agras bērnības man nozīmē ko skaistu un mīļu. Tāda sega bija mammas pūrā, paņemta līdzi bēgļu gaitās, kur tā mūs sildīja. DP nometnē tā klāja svētku galdu. Arī tautasdziesmās min ”zvaigžņu segu”. Mammas ģimenē bija veiksmīgi adītāji. Amerikā mamma atsāka aust – vienam savam zirgam (Mičiganā mamma audzēja zirgus) uzauda “zvaigžņu segu”, ar ko dižoties vietējā tirgus parādē. Kad es jau biju tautās, vienos Ziemassvētkos saņēmu jaukāko dāvanu – mammas austu vieglas vilnas drēbi ar zvaigžņu rakstiem malās. Liku pašūt kleitu, kuru ar prieku ilgi valkāju. Audumā ir tās pašas zvaigznes, kas pūra segā no Latvijas.”

Māras Reinolds dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2023.24).