Latvijas karogs paslēpts vainagā
Mājas > Izvesti no Latvijas > Latvijas karogs paslēpts vainagā Latvijas karogs paslēpts vainagā Krustpils tautastērps, darinājusi Marija Vanags (1911–1950) 20. gadsimta 30. gados Latvijā. Tautastērps tapa kā Marijas Vanags (precējusies Zapāns) diplomdarbs, absolvējot Latgales latviešu Romas katoļu kultūras veicināšanas biedrības “Saule” sieviešu arodskolu Daugavpilī. Diegus brunčiem ar augu krāsām nokrāsoja un savērpa Marijas māte. Tiek stāstīts, ka tad, kad Latvija Otrā pasaules kara laikā tika okupēta pirmo reizi, Marija vainagā esot iešuvusi Latvijas karoga krāsas, tā savā veidā protestējot pret notiekošo. Dodoties bēgļu gaitās 1944. gadā, Marija tautastērpu paņēma līdzi no Latvijas. Pēc vairākiem gadiem, pavadītiem bēgļu nometnēs Vācijā, Marija ar savu ģimeni izceļoja uz Austrāliju, kur agri devās mūžībā. Tautastērpu ar dzimtas leģendu par vainagā iešūto Latvijas krāsu simboliku mantoja Marijas brālis Jānis Vanags. Jāņa Vanaga dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums. (LP2014.2). Foto: Marija Vanags (pa labi) ar māsu Jadvigu Vanagu Krustpils tautastērpos 20. gadsimta 30. gados. Jāņa Vanaga dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Latvijas karogs paslēpts vainagā Playing Previous Song Play Pause Next Song /
Māsas tautastērps
Mājas > Izvesti no Latvijas > Māsas tautastērps Māsas tautastērps Zemgales tautastērps. Darinājusi Aina Ramane (precējusies Besere, 1922–2012) 20. gadsimta 30. gados Latvijā. Aina Ramane Zemgales tautastērpa brunčus, vainadziņu un jostu darināja, mācoties Zaļenieku mājturības skolā. Piekaru saktu no sudraba izgatavoja meistars Jelgavā 1938. gadā. Tautastērpu Aina izveda no Latvijas bēgļu gaitās Otrā pasaules kara laikā, vēlāk tas kopā ar īpašnieci aizceļoja no Vācijas uz ASV. Tur Aija rotkalim Antonam Ķivleniekam, kurš dzīvoja Toronto, Kanādā, pasūtīja riņķsaktu un sudraba pogas ņieburam. Tautastērpa villaini uzauda daiļamata meistare Ausma Siliņa Sirakūzā, ASV, taču bez celaines, jo gadu nastas dēļ meistare vairs neuzņēmās tik sarežģītu darbu. Tautastērpa krekls vairākkārt pāršūts, jo, gadiem ejot, tas novalkājās. Amerikā Aina atdeva tautastērpu savai māsai Vitai Ramanei, kura tērpu nēsāja, dziedot Ņujorkas latviešu ev. luteriskās draudzes jauktajā korī un arī Andreja Jansona vadītajā Ņujorkas kokļu un dziedātāju ansamblī. Zemgales tautastērps piedzīvojis koncertus uz daudzām skatuvēm visā plašajā pasaulē. Vitas Ramanes dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2017.1435). Foto: Aina Ramane pašas gatavotajā Zemgales tautastērpā (3. rindā trešā no kreisās) ar skolas draudzenēm parkā pie Zaļenieku mājturības skolas 1938. gada 15. maijā. Vitas Ramanes dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Kaucmindietes rokudarbs
Mājas > Izvesti no Latvijas > Kaucmindietes rokudarbs Kaucmindietes rokudarbs Rucavas tautastērps. Darinājusi Vera Anna Uskalis (1921–2013) ap 1943. gadu Latvijā. Tautastērps tapis Kaucmindes mājturības institūtā, kur Vera Anna Uskalis apguva mājsaimniecības un lauksaimniecības prasmes. Dodoties bēgļu gaitās Otrā Pasaules kara laikā, Vera tērpu paņēma līdzi. Vispirms tautastērps kopā ar tā īpašnieci nonāca bēgļu nometnē Grēvenē (Vācija), pēc tam pārcēlās uz Līdsu, Lielbritānijā. Tērps vēlāk tika uzdāvināts Veras brāļa meitai Zintai Uskalis. Kopā ar Zintu 1989. gadā tas pārcēlās uz latviešu īpašumu – Abrenes pili (Chateau de La Villaumaire) Francijā. 2015. gadā tautastērps atgriezās Latvijā. Ilonas Uskales dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2022.434). Foto: Zinta Uskale (pa labi) Veras Uskalis darinātā tērpa kopā ar māti Ilonu Lielbritānijā, 20. gadsimta 80. gados. Ilonas Uskales dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Tautastērps tāllēcējai
Mājas > Izvesti no latvijas > Tautastērps tāllēcējai Tautastērps tāllēcējai Nīcas tautastērps, darināts 20. gadsimta 30. gados Latvijā. Sakta, darināta Latvijā 20. gadsimta 20.–30. gados. Tautastērps piederēja Zinaīdai Liepiņai (precējusies Zāgars, 1907–2000), kura Latvijas brīvvalsts laikā bija izcila sportiste un kā tāllēcēja vairākkārt izcīnījusi Latvijas čempiones titulus un labojusi Latvijas rekordus vairākās vieglatlētikas disciplīnās. 1944. gadā Zinaīda devās bēgļu gaitās, pēc tam izceļoja uz jauno mītnes zemi ASV. Zinaīda līdzi paņemto tautastērpu vilka, piedaloties dažādos latviešu rīkotos pasākumos, arī dziesmu svētkos. Tautastērpu mantoja viņas meita Ileana. Tautastērps 1998. gadā atkal uz īsu brīdi ciemojās Latvijā, kad Ileana ar Losandželosas latviešu kori piedalījās XXII Vispārējos latviešu Dziesmu un XII Deju svētkos. Tautastērps Ileanas Zāgars-Jones dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2016.1). Sakta Dzidras Ērikas Daykin dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2022.554). Foto: Zinaida Zāgars ar meitu Ileanu Selinsgrovā, Pensilvānijā, ASV, 1950. gadā. Ileanas Zāgars-Jones dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Tērps vizītei pie prezidenta
Mājas > Izvesti no latvijas > Tērps vizītei pie prezidenta Tērps vizītei pie prezidenta Bārtas tautastērps, darināts 20. gadsimta 30. gados Latvijā. Teju etnogrāfiski precīzais Bārtas tautastērps tapis kā dāvana. To Mildai Aparnieks (1902–1985) uzdāvināja viņas vīrs, pulkvežleitnants Artūrs Aparnieks, speciāli daiļamata meistariem pasūtot izgatavot gan tautastērpu, gan sudraba saktas. Tautastērps pirmo reizi tika uzvilkts, dodoties uz pieņemšanu Rīgas pilī pie prezidenta Kārļa Ulmaņa. Tautastērpu Milda rūpīgi glabāja visu mūžu, paņemot līdzi bēgļu gaitās no Latvijas un vēlāk aizvedot uz Brazīliju. 1966. gadā tautastērps kopā ar tā īpašnieci pārceļoja uz Sanfrancisko, ASV. Aijas Švāns, Ināras Aparnieks-Burr, Māras Escajeda dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2015.122). Foto: Milda Apernieks Bārtas tautastērpā 20. gadsimta 30. gados Latvijā. Ināras Aparnieks-Burr dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.