Krekls no izpletņa auduma
Mājas > Kara bēgļu nometnes > Tautastērpu gatavošana bēgļu nometnēs > Krekls no izpletņa auduma Krekls no izpletņa auduma Rucavas tautastērps. Darināts 20. gadsimta 40. gadu beigās Vācijā. Rucavas tautastērps piederējis Olgai Kalumai. Tas tika uzdāvināts Zigrīdai Lindemanei (precējusies France), kad viņa 20. gadsimta 50. gadu sākumā nonāca Brisbenā, Austrālijā. Olga Zigrīdai stāstījusi, ka tautastērps ir darināts bēgļu nometnē Vācijā, no UNRRA izsniegtās segas, kura tika nokrāsota Rucavas brunču krāsā. Savukārt krekls tapis no izpletņu auduma. Zigrīda vilka šo tērpu Brisbenas latviešu sabiedrības pasākumos līdz 20. gadsimta 80. gadiem, kad saņēma jaunu tautastērpu no Latvijas. Zigrīdas Frances dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2020.401). Foto: Ģimnāzistes Rucavas tautastērpos pirms ģimnāzijas kora koncerta bēgļu nometnē Neištatē, Vācijā, 1950. gadā. No kreisās: Ina Jansone, Pegija Skrastiņa un Ruta Sidraba. Pegijas Klausas dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
No Rucavas līdz Mērbekai un “Priedainei”
Mājas > Kara bēgļu nometnes > Tautastērpu gatavošana bēgļu nometnēs > No Rucavas līdz Mērbekai un “Priedainei” No Rucavas līdz Mērbekai un “Priedainei” Rucavas tautastērps. Darinājusi Emma Slaktere (1911–2003) 1946. gadā Vācijā. Tautastērpa brunči, krekls un ņieburs tapuši bēgļu nometnē Mērbekā, Vācijā. Apģērbu darināja Emma Slaktere, kura darbojās arī Mērbekas latviešu teātrī kā parūku meistare. Vēlāk tautastērps kopā ar Emmu aizceļoja uz ASV. Tur Emma bija aktīva Ņujorkas latviešu sabiedrības pārstāve – kādu laiku viņa bija mantzine Ņūdžersijas latviešu īpašuma “Priedaines” senlietu krātuvē, arī audēja un parūku meistare. Rucavas tautastērps “Priedainē” tika izstādīts kā pilns komplekts, tā sastāvdaļas veidojušas vairākas rokdarbnieces. Piemēram, zeķes ir adījusi un uzdāvinājusi Verena Freija. Savukārt kaspines (krāsainās zīda lentes) nāk no Rucavas pagasta, kur tās savulaik bija iegādājusies Verenas Freijas mamma Marta Puķe. Lilitas Bergs (Amerikas Latviešu apvienības) dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2019.1552). Dziesmu svēki Eslingenē, Vācijā 1947. gadā. Adolfa Avena dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. No Rucavas līdz Mērbekai un “priedainei” Playing Previous Song Play Pause Next Song /
Diriģenta koncerttērps
Mājas > Kara bēgļu nometnes > Tautastērpu gatavošana bēgļu nometnēs > Diriģenta koncerttērps Diriģenta koncerttērps Ziemeļvidzemes tautastērps. Darināts, iespējams, bēgļu nometnē Vācijā. Lina krekls no privātas kolekcijas. Lielvārdes josta, darinājusi Aina Pūliņa ASV. Prievīte, darināta 20. gadsimta vidū, Lielbritānijā. Tautastērps piederēja dziedātājam un diriģentam Jānim Austrumam (1912–2011). Pirms došanās bēgļu gaitās Otrā pasaules kara beigās Jānis Austrums ar savu ģimeni dzīvoja Lielvārdē, kur strādāja par skolas pārzini. Viņa aizraušanās visu mūžu bija mūzika, īpaši dziedāšana un kordiriģēšana. Bēgļu nometnē Eslingenē, Jāni uzaicināja iestāties vīru dubultkvartetā “Tēvija”, kas savulaik tika nodibināts Latvijā. Dziedātāji, uzstājoties koncertos, vilka gan tautastērpus, gan arī uzvalkus. Kad 1949. gadā Austrumu ģimene izceļoja uz Ameriku, Jānis Austrums turpināja dziedāt un diriģēt Bostonas latviešu kori “Līga”. Arī dubultkvartets “Tēvija” turpināja savu darbību Amerikā. Jāņa Austruma tautastērps piedalījies daudzos dubultkvarteta “Tēvija” koncertos, kā arī dziesmu svētkos gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā. Tautastērps – Voldiņu ģimenes dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2016.111). Josta – Jura Pūliņa dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2023.114). Krekls – tautas tērpu centra “Senā klēts” dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2018.2187). Foto: Vīru dubultkvartets “Tēvija” bēgļu nometnē Eslingenē, Vācijā, 20. gadsimta 40. gados. Jānis Austrums otrajā rindā, labajā pusē. Zintas Kūlītes dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Nīcas brunči no krāsotas segas
Mājas > Kara bēgļu nometnes > Tautastērpu gatavošana bēgļu nometnēs > Nīcas brunči no krāsotas segas Nīcas brunči no krāsotas segas Nīcas tautastērps. Darinājusi Rita Zemītis (dzimusi Treija, 1917–1995) 20. gadsimta 40. gadu beigās Vācijā. Tautastērpu Rita Zemītis darināja bēgļu nometnē Eslingenā, Vācijā, kur bēgļiem notika dažādas apmācības. Vienā no tām Rita izvēlējās izgatavot savu tautastērpu. Tolaik nebija iespējas darināt tērpu no tradicionāla auduma – tā šie Nīcas brunči tapa no nometnē iedotas gultas segas, kas tika nokrāsota tik tuvu Nīcas brunču tonim, cik vien bija iespējams. Rita, būdama liela dziedātāja, dejotāja un runātāja, savu tautastērpu valkāja daudzos trimdas sabiedrības sarīkojumos. Tautastērps kopā ar tā īpašnieci piedzīvoja arī dziesmu un deju svētkus Latvijā. Daces Ķezbers (Latvju tautas mākslas muzejs Čikāgā) dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2019.2570). Foto: Memmingenes bēgļu nometnē 1949. gadā Vācijā. Vijas Vildes Mežnoras dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Nīcas brunčI no krāsotas segas Playing Previous Song Play Pause Next Song /
Brunči no aizkariem apmaiņā pret pārtiku
Mājas > Kara bēgļu nometnes > Tautastērpu gatavošana bēgļu nometnēs > Brunči no aizkariem apmaiņā pret pārtiku Brunči no aizkariem apmaiņā pret pārtiku Nīcas tautastērps. Darinājusi Paulīne Bauke (dzimusi Silkalns, 1893–1991) 20. gadsimta 40. gadu beigās Vācijā. Lai izgatavotu bēgļu nometnē Nīcas brunčus, Paulīne Bauke izmantoja logu aizkarus. Tos viņa iemainīja pret pārtikas produktiem no citas latvietes, kura no Latvijas līdzi paņemtos aizkarus savā nometnes istabā izmantoja kā sienas segu. Paulīne, būdama liela rokdarbniece, atrada arī dzijas un diegus, lai brunčus un kreklu varētu izgatavot puslīdz etnogrāfiski pareizi. Kad tautastērps bija gatavs, Paulīnes meita Ināra to izmantoja dažādos sarīkojumos, kas notika latviešu skolā bēgļu nometnē. Vēlāk, kad Ināra un viņas mamma izceļoja uz Jaunzēlandi, tautastērps tika vilkts, uzstājoties dažādos latviešu sarīkojumos. Pēc desmit gadiem pārceļoties uz Čikāgu, Ināra tautastērpu vilka, daudzus gadus dejojot tautas deju kopā “Dzelme”, dziedot Milvoku latviešu jauktajā korī “Dzimtene”. Nīcas tautastērps tika vilkts ik gadu dažādos latviešu kopienas sarīkojumos. Tas pabijis daudzos latviešu dziesmu svētkos gan Amerikā (Bostonā, Klīvlendā, Indianapolē, Portlendā, Milvokos), gan Kanādā (Toronto), gan arī Latvijā, kad Rīgā 1998. gadā Ināra piedalījās dziesmu svētku gājienā un kopkoncertā. Ināras S. Baukes-Krūmiņas dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2018.2255). Foto: Ināra Bauke Nīcas tautastērpā Kreistčērčā, Jaunzēlandē ap 1951. gadu. Ināras S. Baukes-Krūmiņas dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Tautastērps, kas saticis prezidenta Rūzvelta kundzi
Mājas > Kara bēgļu nometnes > Tautastērpu gatavošana bēgļu nometnēs > Tautastērps, kas saticis prezidenta Rūzvelta kundzi Tautastērps, kas saticis prezidenta Rūzvelta kundzi Nīcas tautastērps. Darinājusi Anna Krūmkalns (1911–2000) 20. gadsimta 40. gadu beigās Polijā un Vācijā. Nīcas ņieburs. Darinājusi Anna Apinis bēgļu nometnē Memmingenē, Vācijā, 20. gadsimta 40. gadu beigās. Tautastērpu darināja Anna Krūmkalns savai meitai Dzintrai laikā, kad viņas dzīvoja vairākās bēgļu nometnēs Polijā un Vācijā. Anna pati bija šuvēja, arī viņas meita Dzintra iesaistījās tautastērpa izšūšanā. Saktas tika izgatavotas mazākā izmērā un ne tik greznas, kā būtu jābūt, jo trūka sudraba. Nīcas tautastērpu Dzintra vilka latviešu dziesmu svētkos un dažādos latviešu sabiedrības sarīkojumos – arī 1951. gadā, kad latviešu skauti un gaidas tikās ar ANO pārstāvi un cilvēktiesību aizstāvi Eleanoru Rūzveltu, ASV prezidenta kundzi. Tautastērps – Dainas Paupes Henry dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2018.2256). Ņieburs – Anitas Apinis-Herman dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2015.226).
Nekad neuzvilkts, bet redzējis visu pasauli
Mājas > Kara bēgļu nometnes > Tautastērpu gatavošana bēgļu nometnēs > Nekad neuzvilkts, bet redzējis visu pasauli Nekad neuzvilkts, bet redzējis visu pasauli Rucavas tautastērps. Darinājusi Emma Kušķe (dzimusi Ozoliņa, 1912–?) 20. gadsimta 40. gadu beigās Vācijā. Tautastērps tapis bēgļu nometnē Iceho vai Eitīnē, Vācijā. Rucavas brunči izgatavoti no krāsotas armijas segas. To izgatavoja Emma Kušķe savai meitai Ausmai, lai dziedātu korī Latviešu dziesmu svētkos Lībekā. 1948. gadā tautastērps izceļoja uz Jaunzēlandi, tad uz Honkongu un Austrāliju. Ausma šo tērpu nekad netika valkājusi. Ausmas Taylor dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2015.227). Vitauts, Elza un Daumants Hāzneri 1955. gadā Jāņos Augustdorfā, Vācijā. Daumanta Hāznera dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Mammas izšūtais krekls
Mājas > Kara bēgļu nometnes > Tautastērpu gatavošana bēgļu nometnēs > Mammas izšūtais krekls Mammas izšūtais krekls Krekls un prievīte. Darinājusi Emma Zemītis (1900–1965) 20. gadsimta 40. gadu beigās Vācijā. Tautastērpa kreklu savam dēlam Jurim darināja Emma Zemītis ap 1947. gadu, esot bēgļu gaitās Saules nometnē Gēsthahtā, Vācijā. Tas tapa no Anglijas armijas trauku dvieļiem. Prievīti uzauda Jura skolas biedrene Vija Vilde – tā bija pirmā viņas mūžā uzaustā prievīte. Juris kreklu vilka, dejojot tautas dejas gan Vācijā, gan vēlāk arī Austrālijā. Jura Zemīša dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2015.108-109). Foto: Dejotāji latviešu kreklos Saules nometnē Gēsthahtā, Vācijā, 20. gadsimta 40. gadu beigās. Jura Zemīša dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Ņieburs no nacistu karoga
Mājas > Kara bēgļu nometnes > Tautastērpu gatavošana bēgļu nometnēs > Ņieburs no nacistu karoga Ņieburs no nacistu karoga Bārtas tautastērps. Darinājusi Milda Sāns (1915–1968) 1947. gadā Vācijā. Milda Sāns darināja šo tērpu savai trīs gadus vecajai meitai Laurai, kad ģimene 1947. gadā bēgļu gaitās bija nonākusi Felbahā, Vācijā. Brunči tika pašūti no melniem aizkariem, kas kara gados bija kalpojuši logu aizsegšanai uzlodojumu laikā. Sarkanā ņiebura un brunču apmales izgatavošanai izmantots audums no nacistu karoga. Krekls tapis no palaga. Laura vilka šo tērpu Eslingenes dziesmu svētkos 1947. gadā un citos latviešu sarīkojumos. Vēlāk Zviedrijā tērps tikai aizdots Paulai Blūmkvistei, viņa ar to piedalījās Pasaules Brīvo latviešu apvienības rīkotajās dziesmu dienās Gotlandē 1979. gadā. Plašāku tautastērpa stāstu iepazīsti šeit: https://www.lapamuzejs.lv/bernu-terps/ Lauras Sāns dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2023.51). Foto: Laura Sāns savā tautastērpā Felbahā, Vācijā, 1947. gadā. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Brunči no krāsotas segas
Mājas > Kara bēgļu nometnes > Tautastērpu gatavošana bēgļu nometnēs > Brunči no krāsotas segas Brunči no krāsotas segas Bārtas tautastērps. Darinājusi Vera Puķe-Puķīte (1915–2014) 1946. gadā Dānijā. Tautastērps tapis bēgļu nometnē Dānijā. Tā darinātāja Vera Puķe-Puķīte atceras: “Zini, ko darīja latvieši? Krāsoja vilnas gultas segas melnas! Un izšuja brunčus, un apakšā tad šuja uz tādu sarkanu banti tur tos tautiskos musturus. Ļoti jau gribējās, lai tie bērni arī būtu tautiski. Mums jau lieliem nebija nevienam tautas apģērbi tad. Kas vienkārši bija ko paņēmis līdzi no Latvijas… Bet kas tad varēja tautas apģērbu paņemt līdzi?! Par to jau daudz nedomāja. Tikai domāja par to nepieciešamo dažās somās, un tas ir viss.” Veras Puķes-Puķītes dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2015.225). Foto: Bērnu tautas deju grupa “Jautrais pāris” dejo tautas dejas Ziemeļu nometnē Vircburgā ap 1947. gadu. Teodora Kaula (sen.) fotogrāfija. Margaritas Stīpnieces dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.