Latvijas karogs paslēpts vainagā
Mājas > Izvesti no Latvijas > Latvijas karogs paslēpts vainagā Latvijas karogs paslēpts vainagā Krustpils tautastērps, darinājusi Marija Vanags (1911–1950) 20. gadsimta 30. gados Latvijā. Tautastērps tapa kā Marijas Vanags (precējusies Zapāns) diplomdarbs, absolvējot Latgales latviešu Romas katoļu kultūras veicināšanas biedrības “Saule” sieviešu arodskolu Daugavpilī. Diegus brunčiem ar augu krāsām nokrāsoja un savērpa Marijas māte. Tiek stāstīts, ka tad, kad Latvija Otrā pasaules kara laikā tika okupēta pirmo reizi, Marija vainagā esot iešuvusi Latvijas karoga krāsas, tā savā veidā protestējot pret notiekošo. Dodoties bēgļu gaitās 1944. gadā, Marija tautastērpu paņēma līdzi no Latvijas. Pēc vairākiem gadiem, pavadītiem bēgļu nometnēs Vācijā, Marija ar savu ģimeni izceļoja uz Austrāliju, kur agri devās mūžībā. Tautastērpu ar dzimtas leģendu par vainagā iešūto Latvijas krāsu simboliku mantoja Marijas brālis Jānis Vanags. Jāņa Vanaga dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums. (LP2014.2). Foto: Marija Vanags (pa labi) ar māsu Jadvigu Vanagu Krustpils tautastērpos 20. gadsimta 30. gados. Jāņa Vanaga dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Latvijas karogs paslēpts vainagā Playing Previous Song Play Pause Next Song /
Krekls no izpletņa auduma
Mājas > Kara bēgļu nometnes > Tautastērpu gatavošana bēgļu nometnēs > Krekls no izpletņa auduma Krekls no izpletņa auduma Rucavas tautastērps. Darināts 20. gadsimta 40. gadu beigās Vācijā. Rucavas tautastērps piederējis Olgai Kalumai. Tas tika uzdāvināts Zigrīdai Lindemanei (precējusies France), kad viņa 20. gadsimta 50. gadu sākumā nonāca Brisbenā, Austrālijā. Olga Zigrīdai stāstījusi, ka tautastērps ir darināts bēgļu nometnē Vācijā, no UNRRA izsniegtās segas, kura tika nokrāsota Rucavas brunču krāsā. Savukārt krekls tapis no izpletņu auduma. Zigrīda vilka šo tērpu Brisbenas latviešu sabiedrības pasākumos līdz 20. gadsimta 80. gadiem, kad saņēma jaunu tautastērpu no Latvijas. Zigrīdas Frances dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2020.401). Foto: Ģimnāzistes Rucavas tautastērpos pirms ģimnāzijas kora koncerta bēgļu nometnē Neištatē, Vācijā, 1950. gadā. No kreisās: Ina Jansone, Pegija Skrastiņa un Ruta Sidraba. Pegijas Klausas dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
No Rucavas līdz Mērbekai un “Priedainei”
Mājas > Kara bēgļu nometnes > Tautastērpu gatavošana bēgļu nometnēs > No Rucavas līdz Mērbekai un “Priedainei” No Rucavas līdz Mērbekai un “Priedainei” Rucavas tautastērps. Darinājusi Emma Slaktere (1911–2003) 1946. gadā Vācijā. Tautastērpa brunči, krekls un ņieburs tapuši bēgļu nometnē Mērbekā, Vācijā. Apģērbu darināja Emma Slaktere, kura darbojās arī Mērbekas latviešu teātrī kā parūku meistare. Vēlāk tautastērps kopā ar Emmu aizceļoja uz ASV. Tur Emma bija aktīva Ņujorkas latviešu sabiedrības pārstāve – kādu laiku viņa bija mantzine Ņūdžersijas latviešu īpašuma “Priedaines” senlietu krātuvē, arī audēja un parūku meistare. Rucavas tautastērps “Priedainē” tika izstādīts kā pilns komplekts, tā sastāvdaļas veidojušas vairākas rokdarbnieces. Piemēram, zeķes ir adījusi un uzdāvinājusi Verena Freija. Savukārt kaspines (krāsainās zīda lentes) nāk no Rucavas pagasta, kur tās savulaik bija iegādājusies Verenas Freijas mamma Marta Puķe. Lilitas Bergs (Amerikas Latviešu apvienības) dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2019.1552). Dziesmu svēki Eslingenē, Vācijā 1947. gadā. Adolfa Avena dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. No Rucavas līdz Mērbekai un “priedainei” Playing Previous Song Play Pause Next Song /
Meistaru kopdarbs
Meistaru kopdarbs Mērdzenes tautastērps. Darinājušas Ērika Vīlipsone (1924–2018) un Ilga Mieriņa (1931) 1972. gadā Lielbritānijā. Šis Ziemeļlatgales tautastērps ir divu Līdsas amatnieku kopas dalībnieču kopdarbs. Brunču audums ir pirkts Anglijas audumu veikalā. Ērika Vīlipsone, kura bija tērpa valkātāja, darināja kreklu un vainagu, savukārt Ilga Mieriņa izgatavoja jostu, galvassegu, pārpieri, priekšautu un zeķes. Sudraba saktu izkala Margonis Bude. Tautas tērpu centra “Senā klēts” dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2018.1572). Foto: Ilga Mieriņa (pa kreisi) un Ērika Vīlipsone Līdsas amatnieku kopā 1989. gadā. Ritas Jefimovas dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Saktas no ūdens boilera detaļas
Mājas > Trimdā > Kļūt par tautastērpu meistaru > Amatnieku kopa Līdsā > Saktas no ūdens boilera detaļas Saktas no ūdens boilera detaļas Dignājas tautastērps. Darinājusi Rita Jefimova ap 1980. gadu Lielbritānijā. Dignājas tautastērps tapis Līdsas amatnieku kopā, gatavojoties V Eiropas latviešu dziesmu svētkiem Līdsā 1982. gadā. Rita Jefimova pati savām rokām izgatavojusi ne tikai Dignājas brunčus, kreklu, villaini, galvas autu, bet arī saktas – tās tapušas no ūdens boilera kapara. Rita atceras: “Vistrakākais jau bija, kad mums tie brunči bija jāauž, jo nevarēja dabūt tos īstos materiālus. Man ir Dignājas brunči, kurus gandrīz nevar panest, jo viņi ir biezi. Man ir tāds tā kā mēbeļu materiāls – jo, ko mēs dabūjām, to mēs audām.” Ritas Jefimovas dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2016.340). Foto: Rita Jefimova Dignājas tautastērpā Abrenes pils dārzā, Francijā, 1990. gada Lieldienās. Ritas Jefimovas dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Saktas no ūdens boilera detaļas Playing Previous Song Play Pause Next Song /
Pašu gatavotas rotas no kapara
Mājas > Trimdā > Kļūt par tautastērpu meistaru > Tautas deju kopu gatavotie tērpi > Pašu gatavotas rotas no kapara Pašu gatavotas rotas no kapara Arheoloģiskā tērpa atdarinājums. Izgatavots Kanberā, Austrālijā, 20. gadsimta 70. gados. Šo 12. gadsimta tērpa atdarinājumu izgatavoja Kanberas tautas deju ansambļa “Sprigulītis” dalībnieki. Gatavojoties Sidnejas Operas nama atklāšanai, dažādas Austrālijā dzīvojošas etniskās grupas tika aicinātas pieteikties konkursam par iespēju uzstāties šajā vēsturiskajā notikumā. Māra Siksna atceras: “Zinot, ka mums jāsacenšas ar straujiem dienvidu tautu dejotājiem un grezniem zīda un zelta tērpiem no Austrumu valstīm, vadītāja Skaidrīte Darius nolēma izcelt mūsu deju un rituālu seno vēsturi. Tā radās pārgalvīga doma atdarināt 12. gadsimta latgaļu tērpu četriem dejotāju pāriem.” Arheoloģiskā tērpa atdarinājumu un rotas gatavoja paši dejotāji Māras mājas ēdamistabā, izmantojot nevis bronzu, bet vieglāk pieejamo kaparu. Piemēram, rokassprādzēm kapars nāca no mašīnu akumulatoriem, bet pakavsaktas tapa no santehnikas veikalā iegādātām kapara caurulēm. Tērpi tika gatavoti, pašiem mācoties un apgūstot jaunas metālapstrādes un rokdarbu tehnikas, kā arī pielāgojot tos skatuves vajadzībām. Šis tērps pabijis uz daudzām skatuvēm, tostarp tautas deju ansambļa “Saules josta” turnejā pa ASV, Kanādu, Angliju, Vāciju un Zviedriju 1976. gadā. Plašāku tautastērpa stāstu iepazīsti šeit: http://lapamuzejs.lv/arheo-terps Māras Siksnas un Skaidrītes Darius dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2023.6.9-12, LP2023.112). Foto: Siksnu ģimene Kanberā, Austrālijā, 1973. gadā. Māras Siksnas dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Pašu gatavotas rotas no kapara Playing Previous Song Play Pause Next Song /
Skodermeistara šūdināts tērps
Mājas > Trimdā > Kļūt par tautastērpu meistaru > Skodermeistara šūdināts tērps Skodermeistara šūdināts tērps Kuldīgas vīrieša tautastērps. Darinājuši Rasma Spalvainis (1922–2007) un Bruno Sauls 1959. gadā Lielbritānijā. Tautastērps darināts Velsas latviešu tautas deju kopai “Līga” Kārdifā. Tērpu izgatavoja skroderis Bruno Sauls no Līdsas, par paraugu izmantojot tautastērpu no E. Kivickas un A. Karnupa sagatavotās grāmatas “Novadu tērpi”. Meistars Bruno Sauls speciāli aizbrauca uz Kārdifu, lai nomērītu visus dejotājus un pašūtu katram atbilstošu un labi pieguļošu tautastērpu. Tautastērpa kreklu šuvusi rokdarbniece Rasma Spalvainis. Tautas tērpu centra “Senā klēts” dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2018.1580). Foto: Kārdifas tautas deju kopa “Līga” ciemojās folkloras festivālā Korkā, Īrijā, 1961. gadā. Dejotājiem mugurā skrodera Bruno Saula darinātie Kuldīgas tērpi. Ritas Jefimovas dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Paraugcienīgs līgavas tērps
Mājas > Trimdā > Kļūt par tautastērpu meistaru > Paraugcienīgs līgavas tērps Paraugcienīgs līgavas tērps Nīcas tautastērps. Darinājusi Erna Puriņa-Jansone (1920–2017) ASV, 20. gadsimta 60. gados. Tērps tapis kā 18. gadsimta Nīcas līgavas tērpa atdarinājums. To izgatavojusi prasmīga rokdarbniece Erna Puriņa-Jansone, kura savulaik Latvijā beigusi Liepājas lietišķās mākslas skolu. 2015. gadā Erna Puriņa-Jansone sagatavoja un izdeva grāmatu “Sienas segu un spilvenu meti latviskā stilā”. Skaistais un neparastais Nīcas līgavas tērps piedalījies vairākās tautastērpu skatēs Amerikas Savienoto Valstu latviešu vispārējos dziesmu svētkos Milvokos, arī Čikāgā, kur 2002. gadā tas savu izgājienu piedzīvoja kā skates fināla kulminācija. Māras Blats dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2023.109). Foto: Modele Ernas Puriņas-Jansones darinātajā tautastērpā skatē XI Amerikas Savienoto Valstu latviešu vispārējos dziesmu svētkos Čikāgā 2002. gadā. Kadrs no skates video, ko filmējusi LATV, latviešu video studija Kanādā. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Skaistums no augu krāsām
Mājas > Trimdā > Kļūt par tautastērpu meistaru > Skaistums no augu krāsām Skaistums no augu krāsām Zemgales tautastērps. Darinājušas Valija Bērziņa (1916–2012) un Alise Stepaneka (1916–2002) Vācijā 20. gadsimta 80. gados. Zemgales tautastērps tapis Vācijā un kādreiz piederējis Līgai Morusai. Viņa Zemgales tautastērpa izgatavošanu uzticēja daiļamatniecēm. Valija Bērziņa, pieredzējusi rokdarbniece Vircburgā, Vācijā, nokrāsoja dziju ar augu krāsām un uzauda brunču audumu. Alise Stepaneka Minhenē izšuva tautastērpa kreklu un darināja jostu un villaini. Līga tērpu vilka, uzstājoties ar Minhenes ansambļiem “Atvasara” un “Kas tie tādi”. Pēc tam, kad Līga bija pārcēlusies uz Latviju, dziedātāja Zane Šmite vairākkārt aizlienēja šo tērpu koncertiem, lai dziedātu dziesmu svētkos, folkloras festivālā “Baltica” u. c. Pirms vairākiem gadiem Līga Zemgales tautastērpu uzdāvināja Zanei. Kad Zane Šmite uzstājās šajā tērpā, “visi nāk klāt un tausta, jo tas ir neprātīgi skaists!” Zanes Šmites deponējums. Foto: Līga Morusa (pa labi) savā Zemgales tērpā svin Jāņus Latvijā 1999. gadā. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Skaistums no augu krāsām Playing Previous Song Play Pause Next Song /
Godalgots tērps
Mājas > Trimdā > Kļūt par tautastērpu meistaru > Godalgots tērps Godalgots tērps Stāmerienas tautastērps. Darinājusi Lilija Balgalve-Treimane (1931) un Toronto daiļamatnieki Kanādā 1976. gadā. Arheoloģisko tērpu izgatavojusi izcila tautas mākslas meistare, Latviešu daiļamatnieku savienības Kanādā dalībniece, grāmatas “Celaines. Celu jostu un apaudu aušana” autore Lilija Balgalve-Treimane. Seno latgaļu tērpa atdarinājums tapa, gatavojoties lietišķās mākslas izstādei, kura notika VI Kanādas latviešu dziesmu svētkos 1976. gadā. Lai varētu sākt darināt tērpu, Lilijai pagāja krietns laiks, vācot informāciju, gatavojot zīmējumus un konsultējoties ar Aleksandru Dzērvīti. Sagša ir gatavota pēc arheoloģiskajiem materiāliem, kas iegūti, 1898. gadā atrokot vēlā dzelzs laikmeta senkapu uzkalniņu Ludza ezera krastā Stāmerienes pagastā. Lilijai tērpa darināšanā bija vairāki palīgi – audumu brunčiem un sagšai uzauda Rita Auziņa, rotas izgatavoja rotkaļi Oskars Grīns, Kārlis Grencions un Juris Kļaviņš. Lilija pati izveidoja sagšā rakstus ar bronzas gredzentiņiem un sagatavoja apaudus. Par meistardarbu Lilija saņēma vairākas godalgas – atzinības rakstu un balvu no VI Kanādas latviešu dziesmu svētku Rīcības komitejas, kā arī Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda atzinības rakstu. Tērpu vēlāk izstādīja latviešu stendos vairākos tautību festivālos Ziemeļamerikā. Lilijas Balgalves-Treimanes deponējums. Foto: Lilija Balgalve-Treimane Stāmerienas tautastērpā 20. gadsimta 70. gados Kanādā. Lilijas Balgalves-Treimanes dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.