No tantes mantots tautastērps
Mājas > Trimdā > Pārmantotie tautastērpi > No tantes mantots tautastērps No tantes mantots tautastērps Bārtas tautastērps. Darinājusi Anna Trops (1912–1958) Latvijā 20. gadsimta 30. gados. Bārtas tautastērps tapis kā diplomdarbs, absolvējot Višķu Valsts dārzkopības un mājturības skolu 20. gadsimta 30. gados. Tas tika izvests no Latvijas, Tropu ģimenei dodoties bēgļu gaitās Otrā pasaules kara beigās. Tautastērpa darinātāja Anna Trops tērpu vilka, dziedot koros gan bēgļu nometnē Neietingā, Vācijā, gan vēlāk Detroitas latviešu korī Amerikā. Pēc Annas nāves 1958. gadā Bārtas tautastērpu mantoja viņas brāļa meita Valentīna Tropa (precējusies Pradenas). Tautastērps bieži tika vilkts, uzstājoties ar latviešu kori Detroitā, vēlāk ar Bruno Skultes vadīto kori Ņujorkā, arī ar Andreja Jansona vadīto koklētāju ansambli. Valentīna tautastērpā piedalījās arī politiskajās demonstrācijās, lai cīnītos par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tā kā tautastērpa krekls gadu gaitā bija ļoti novalkāts, Valentīna uzšuva jaunu kā vecā kopiju. Tautastērpa saktiņas Valentīna iegādājusies Amerikā. Valentīnas Pradenas dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2014.116). Foto: Anna Trops Bārtas tautastērpā 20. gadsimta 30. gados. Valentīnas Pradenas dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Facebook atrasts tautastērps
Mājas > Trimdā > Pārmantotie tautastērpi > Facebook atrasts tautastērps Facebook atrasts tautastērps Vīrieša tautastērps. Darinājusi Zigrīda Gaujeniece (dzimusi Bergholca 1927–2003) Ņujorkā, ASV, 20. gadsimta 60. gados. Tautastērps savulaik piederējis Alfrēdam Gaujeniekam. To izgatavoja viņa sieva Zigrīda, iedvesmojoties no Johana Kristofa Broces zīmējumiem. Zigrīdai Gaujeniecei piederēja bagātīga grāmatu kolekcija par latviešu tautastērpiem, ko viņa izmantoja kā informācijas avotu. Tautastērpam kādreiz bija misiņa pogas, Alfreda paša kaltas. Alfreds un Zigrīda ilgus gadus vadīja gan latviešu skautu kustību ASV, gan arī Ņujorkas latviešu tautas deju kopu “Trejdeksnis”. Latviešu sabiedrībā Alfreds bija bieži bija redzams šajā tērpā, un tas iedvesmoja arī citus, piemēram, latviešu jaunietis Mārtiņš Putenis izgatavoja līdzīgu tērpu savām kāzām. Zigrīda tautastērpus izgatavoja arī sev un saviem dēliem – Mārtiņam un Gatim. Kad puiši izauga, tie tika aizdoti citiem, un gadu gaitā nodoti no viena dejotāja citam. Kad, dzīvojot jau Latvijā, Gata Gaujenieka paša dēli paaugās, viņš izdomāja savas mammas gatavotos tautastērpus sameklēt, izmantojot Facebook starpniecību. Meklējumi sociālajā tīklā bija sekmīgi, un tautastērpi ir atgriezušies Gaujenieku ģimenē! Plašāku tautastērpa stāstu iepazīsti šeit: https://www.lapamuzejs.lv/ny-terps Gata Gaujenieka deponējums. Foto: Alfrēds un Zigrīda piedalās gājienā Pasaules brīvo latviešu Dziesmu dienās Gotlandē, Zviedrijā 1979. gadā. Gata Gaujenieka dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Līgavas tērps
Mājas > Trimdā > Tautastērps ne tikai skatuvei > Līgavas tērps Līgavas tērps Abrenes tautastērps. Darināts Latvijā 1991. gadā. Abrenes tautastērps tapis 1991. gadā Rīgā. To uz Kanādas latviešu dziesmu svētkiem atveda deju kolektīva “Rotaļa” dalībnieki ar domu tautastērpu pārdot svētku tirdziņā, lai iegūtu kabatas naudu radinieku apciemošanai. Kanādas latviete Ingrīda Mazutis uzskatīja, ka tautastērpu mājās nevar būt par daudz, un to atpirka. Abrenes tautastērps iepatikās vienai no Ingrīdas meitām Laimai, kura atminas: “Mani uzreiz uzrunāja šis tērps, jo tas bija savādāks nekā citi – balts, cēls, svinīgs. Pie tam uzskatīju to kā tādu klusu demonstrāciju pret to, kas Latvijai nelikumīgi tika atņemts – Abrene.” Tautastērps tika vilkts dažādos latviešu kopienas sarīkojumos Otavā, Kanādā. Abrenes tautastērpā Laima izgāja pie vīra Ulda Dimiševska. 2005. gadā, Laimai pārceļoties, Abrenes tautastērps nokļuva atkal Latvijā. Laima to velk, gan dziedot “Mārtiņkora” koncertos, gan piedaloties dziesmu svētkos: “Nākamā nozīmīgā reize bija tad, kad uzvilku mugurā šo tautastērpu, pirmo reizi piedaloties dziesmu svētkos Latvijā 2013. gadā. Tā bija varena sajūta stāvēt Mežaparka estrādē savā Abrenes tautas tērpā – jutos vietā, un tā bija lieliska, svinīga sajūta!” Laimas Dimiševskas deponējums. Foto: Laima Mazutis un Uldis Dimiševskis tautastērpos vedību dienā Kanādas latviešu īpašumā “Tērvete” 1998. gada 10. oktobrī. Laimas Dimiševskas dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Absolventa tērps
Mājas > Trimdā > Tautastērps ne tikai skatuvei > Absolventa tērps Absolventa tērps Vīrieša tautastērps. Darināts ASV 20. gadsimta 80. gados. Tautastērps piederējis Amerikas latvietim Kristapam Hinklem (1966–2017). Tas tika izgatavots laikā, kad Kristaps uzsāka mācības “Gaŗezera” vasaras vidusskolā. Kristaps vilka tērpu, arī dejojot tautas deju kopā “Mēnestiņš” Sirakūzās. Tur ik gadu notika arī pasākums “Festival of Nations”, kurā dejotāji tautastērpos prezentēja Latvijas kultūras programmu. Ar šo tautastērpu Kristaps uzstājās arī citos baltiešu rīkotos pasākumos, dziesmu un deju svētkos Kanādā un Amerikā. Tautastērps tika vilkts, arī studējot latviešu studiju centrā Kalamazū. Maijas Hinkle dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2020.96). Foto: Kristaps Hinkle tautastērpā “Gaŗezera” vasaras vidusskolas izlaidumā 1985. gadā. Maijas Hinkles dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Tērps tautas dejām Ižuī
Mājas > Trimdā > “Saliktie” un pielāgotie tautastērpi > Tērps tautas dejām Ižuī Tērps tautas dejām Ižuī Tautastērps. Darināts Ižuī, Brazīlijā, 1991. gadā. Tērps darināts Ižuī bērnu un jauniešu deju grupai “Jautrais pāris”. Tas tapis, balstoties uz etnogrāfiskiem zīmējumiem. Tērpu izgatavoja vairākas šuvējas – viena – to uzšuva, otra – tērpu izrotāja ar izšuvumiem. Izšuvumi nav roku darbs, tie veidoti ar šujmašīnu. Māras Suzana Ceratti Salas dāvinājums. No muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma (LP2023.108) Foto: Latviešu tautastērpi tiek demonstrēti etnisko kopienu svētkos “Fenadi” Ižuī, Brazīlijā, 2006. gadā. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Tērps Brazīlijas klimatam
Mājas > Trimdā > “Saliktie” un pielāgotie tautastērpi > Tērps Brazīlijas klimatam Tērps Brazīlijas klimatam Ņieburs un brunči. Izgatavoti Ižuī, Brazīlijā 20. gadsimta 90. gadu beigās. Lina krekls no privātas kolekcijas. Dzintara pakaru sakta, darinājis Roberts Vītoliņš 20. gadsimta 40. gadu beigās bēgļu nometnē Vācijā no līdzpaņemtā dzintara. Brazīlijas latviete Liana Arais Pydd tērpa izgatavošanai izmantojusi plānu, viegli elpojošu svītrainu audumu brūnos toņos. Pie stilizētā tērpa viņa kājās āva pastalas, ap galvu vainaga vietā dažkārt apsēja jostu. Liana stāsta: “Tas ir viens no maniem tautastērpiem, ko valkāju, un tas labi atspoguļo to, ka tas, kas Brazīlijā cilvēkiem ir jāpiedzīvo, ir diezgan grūti. Ir grūti no decembra līdz martam valkāt latviešu tautastērpus, jo tie ir ļoti silti.” Tērpu Liana vilka uz sarīkojumiem Brazīlijas latviešu centrā, vienreiz arī uz balli etnisko kopienu svētkos “Fenadi” Ižuī. Lianas Arais Pydd dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2023.22). Maijas Tebēcis dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2014.192). Foto: Liana Arais Pydd vienā no pašas gatavotajiem stilizētajiem tautastērpiem etnisko kopienu ballē Ižuī, Brazīlijā, 2015. gadā. No kreisās: Armindo Pydd, Liana Arais Pydd, Maiga Arais, Eronita Arais. Lianas Arais Pydd dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Tērps brazīlijas klimatam Playing Previous Song Play Pause Next Song /
No Alsungas uz Austrāliju un atpakaļ
Mājas > Trimdā > “Saliktie” un pielāgotie tautastērpi > No Alsungas uz Austrāliju un atpakaļ No Alsungas uz Austrāliju un atpakaļ Alsungas tautastērps. Apģērba daļas darinātas gan Alsungā – 19. un 20. gadsimtā, gan Austrālijā – 20. gadsimta. 70. gados. Alsungas tautastērps kādreiz piederējis Austrālijas latvietei Mārai Siksnai. Tautastērpa saktu, jostu un villaini Mārai atdāvināja Elfrīda Bikauniece, kura 20. gadsimta 30. gados, staigājot pa Alsungas apkārtnes mājām, sapirka Alsungas tērpa daļas. Lielā, senā sakta saņemta kā dāvana – tā atrasta mālos, rokot kūtij pamatus. Kad Elfrīda 1944. gadā devās bēgļu gaitās, viņa suitu košo villaini izmantoja kā mugursomu, kurā ielocīja veco saktu un pāris mīļas gleznas. “Grūtos laikos es bieži jutu, ka vecā sakta man ir kā talismans, kā sargeņģelis, kas ļāva izvairīties no briesmām un deva garīgu spēku,” Mārai stāstījusi Elfrīda. Kad 1976. gadā deju ansamblis “Saules josta” gatavojās doties Austrālijas un pasaules ceļojumā ar deju un dziesmu uzvedumu, Māra Siksna nolēma izgatavot citas suitu tautastērpa daļas, lai varētu seno Alsungas saktu, jostu un villaini parādīt pasaulei. Kopā ar Māru Alsungas tautastērps pabijis ne tikai uz Sidnejas operas nama skatuves, tas uzstājies arī deju ansambļa “Saules josta” izrādēs Austrālijā, Kanādā, ASV, Zviedrijā, Anglijā, piedalījies arī Austrālijas latviešu kultūras dienās un latviešu dziesmu svētkos Kanādā, Vācijā un arī Latvijā. Māra tautastērpu vilkusi arī ielu demonstrācijās par Baltijas brīvību un svinīgās pieņemšanās Brisbenas parlamenta telpās. Mūsdienās tautastērps atgriezies Alsungā, suitu zemē. Plašāku tautastērpa stāstu iepazīsti šeit: https://www.lapamuzejs.lv/australijas-terps Tautastērps – Alsungas Amatu mājas deponējums. Foto: Māra Siksna savā Alsungas tērpā Minsterē, Vācijā 1984. gadā. Māras Siksnas dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. No alsungas uz austrāliju un atpakaļ Playing Previous Song Play Pause Next Song /
Tautastērps ar Argentīnas gaučo jostu
Mājas > Trimdā > “Saliktie” un pielāgotie tautastērpi > Tautastērps ar Argentīnas gaučo jostu Tautastērps ar Argentīnas gaučo jostu Bārtas tautastērps. Darinājusi Arāja kundze Argentīnā 20. gadsimta 50. gados. Bārtas tautastērpu Argentīnas latvietei Annai Drabis-Strelčūnai darināja Arāja kundze Buenosairesā. Tā kā Argentīnā nebija nevienas jostu audējas, tad Bārtas tautastērpam pievienota Argentīnā darināta gaučo josta, kuras raksti ir līdzīgi latviskajiem ornamentiem. Kopš 20. gadsimta 50. gadiem, kad latviešu kara bēgļi uzsāka dzīvi Argentīnā, tautastērpi tika vilkti dažādos latviešu svētkos, teātra uzvedumos, kora koncertos. Šis Bārtas tērps joprojām tiek izmantots – no vecmāmiņas mantoto tautastērpu ik gadu velk Astrīda Strelčūna, lai 18. novembra svētkos godpilni ienestu zālē Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. Jāņa Strelčūna deponējums. Foto: Astrīda Strelčūna Bārtas tautastērpā (pirmā no labās) ar citiem Argentīnas latviešu pēctečiem un argentīnieti – gaučo dejotāju – Augšāmcelšanās draudzes nama pagalmā Buenosairesas priekšpilsētā Hurlinghamā, Argentīnā, 2017. gada 19. novembrī. Brigitas Tamužas fotogrāfija. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Tautastērps no vairākām valstīm
Mājas > Trimdā > “Saliktie” un pielāgotie tautastērpi > Tautastērps no vairākām valstīm Tautastērps no vairākām valstīm Lielvārdes tautastērps. Darinājusi Ilona Gulbis (dzimusi 1939. gadā) Sanpaulu, Brazīlijā, 20. gadsimta 50. gados. Lielvārdes josta, darināta Latvijā, izvesta bēgļu gaitās. Kad Ilonai Gulbis bija kādi 14 gadi, viņa sāka darināt sev tautastērpu. Ilona atceras, ka pati nopirka linu: ”Tādu, kurš ir precīzs, kur var izvilkt diegus, kur var dūrienus precīzi saskaitīt. Tā es lēnā garā izšuvu blūzi. Tas ir manis pašas rokdarbs – baltie darbi. Tādu lielāku izšuvu, tad es viņu valkāju visus šos gadus.” Lielvārdes brunčus Ilona pašuva no veikalā pirkta pusvilnas auduma. Saktas un Lielvārdes jostu Ilona iegādājās Amerikā. Jostu bija audis kāds kara invalīds, rotas darinājis rotkalis Augusts Telle Čikāgā. Tautastērpa vainagu pēc Ilonas lūguma izgatavoja rokdarbu meistare Marija Ošeniece Brazīlijā. Kāpēc Ilona izvēlējās sev Lielvārdes tautastērpu, atbilde ir īsa un skaidra: “Man patika! Fascinēja Lāčplēša teika!” Dāvinot muzejam tērpu, Ilona lēma Lielvārdes jostu paturēt sev par piemiņu. Tautastērps – Ilonas Gulbis dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2015.222). Josta – Dzidras Ērikas Daykin dāvinājums. No muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma (LP2022.549.5). Foto: Latviešu stends imigrantu izstādē 1988. gadā Ibirapuerā, Sanpaulu, Brazīlijā. No kreisās: Ilona Gulbis, Vicente Bicudo. Ilonas Gulbis dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Tautastērps no vairākām valstīm Playing Previous Song Play Pause Next Song /
Sibīrijā šūdināts tērps
Mājas > Trimdā > “Saliktie” un pielāgotie tautastērpi > Sibīrijā šūdināts tērps Sibīrijā šūdināts tērps Tautastērps darināts 1997. gadā Omskā, Krievijā. Tērps tika izgatavots pirms 25 gadiem, kad Sibīrijā nodibinājās Omskas latviešu folkloras kopa “Daina”. Tērpu pašuva folkloras kopas dalībnieces meita, kura pēc tautības ir poliete, bet visu mūžu darbojusies Omskas latviešu biedrībā. Blūzi izšuvusi latviete Ausma Kuļika. Par prototipu kalpojis tautastērps, kas piederējis pirmajai folkloras kopas vadītājai Austrai Iščenko, kura bija no Kurzemes. Folkloras kopas dalībnieces Omskas veikalos piemeklēja audumus, kas bija līdzīgi īstajam tautastērpam. Tērps pirmo reizi tika uzvilkts Omskas Tautu Draudzības nama atklāšanas koncertā. Kopā ar folkloras kopu “Daina” tas svinējis gan Lieldienas, Jāņus un Ziemsvētkus, gan 18. novembri. Tērps vilkts, viesojoties pie citām Krievijas latviešu kopienām, kā arī piedaloties Omskas pilsētas svētkos un dažādos pasākumos Omskas apgabalā. Tas bijis arī Latvijā – dziesmu svētkos un Valmieras pilsētas jubilejā. Omskas latviešu folkloras kopa “Daina” joprojām aktīvi darbojas, tajā ir 30 dalībnieku, kuri gan dzied, gan spēlē tautas mūzikas instrumentus. Tagad folkloras ansamblim “Daina” ir Latvijā darināti tautastērpi. Kā pastāstīja ansambļa vadītāja Raisa Bakanova, “uzvelkot tautastērpu, rodas latviskās piederības sajūta”. Omskas latvieši šo sajūtu nav zaudējuši vairāku paaudžu garumā – kopš laika, kad 19. gadsimta otrajā pusē Sibīrijā izveidojās latviešu zemnieku dibinātas kolonijas. Jāņa Tupeša (Omskas Latviešu biedrība) dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2023.110) Omskas latviešu folkloras kopa “Daina” jaunajos tautastērpos latviešu dziesmu svētkos Baškīrijā 2009. gadā. Artas Savdonas fotogrāfija. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.