Tautastērps, kas saticis prezidenta Rūzvelta kundzi
Mājas > Kara bēgļu nometnes > Tautastērpu gatavošana bēgļu nometnēs > Tautastērps, kas saticis prezidenta Rūzvelta kundzi Tautastērps, kas saticis prezidenta Rūzvelta kundzi Nīcas tautastērps. Darinājusi Anna Krūmkalns (1911–2000) 20. gadsimta 40. gadu beigās Polijā un Vācijā. Nīcas ņieburs. Darinājusi Anna Apinis bēgļu nometnē Memmingenē, Vācijā, 20. gadsimta 40. gadu beigās. Tautastērpu darināja Anna Krūmkalns savai meitai Dzintrai laikā, kad viņas dzīvoja vairākās bēgļu nometnēs Polijā un Vācijā. Anna pati bija šuvēja, arī viņas meita Dzintra iesaistījās tautastērpa izšūšanā. Saktas tika izgatavotas mazākā izmērā un ne tik greznas, kā būtu jābūt, jo trūka sudraba. Nīcas tautastērpu Dzintra vilka latviešu dziesmu svētkos un dažādos latviešu sabiedrības sarīkojumos – arī 1951. gadā, kad latviešu skauti un gaidas tikās ar ANO pārstāvi un cilvēktiesību aizstāvi Eleanoru Rūzveltu, ASV prezidenta kundzi. Tautastērps – Dainas Paupes Henry dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2018.2256). Ņieburs – Anitas Apinis-Herman dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2015.226).
Nekad neuzvilkts, bet redzējis visu pasauli
Mājas > Kara bēgļu nometnes > Tautastērpu gatavošana bēgļu nometnēs > Nekad neuzvilkts, bet redzējis visu pasauli Nekad neuzvilkts, bet redzējis visu pasauli Rucavas tautastērps. Darinājusi Emma Kušķe (dzimusi Ozoliņa, 1912–?) 20. gadsimta 40. gadu beigās Vācijā. Tautastērps tapis bēgļu nometnē Iceho vai Eitīnē, Vācijā. Rucavas brunči izgatavoti no krāsotas armijas segas. To izgatavoja Emma Kušķe savai meitai Ausmai, lai dziedātu korī Latviešu dziesmu svētkos Lībekā. 1948. gadā tautastērps izceļoja uz Jaunzēlandi, tad uz Honkongu un Austrāliju. Ausma šo tērpu nekad netika valkājusi. Ausmas Taylor dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2015.227). Vitauts, Elza un Daumants Hāzneri 1955. gadā Jāņos Augustdorfā, Vācijā. Daumanta Hāznera dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Mammas izšūtais krekls
Mājas > Kara bēgļu nometnes > Tautastērpu gatavošana bēgļu nometnēs > Mammas izšūtais krekls Mammas izšūtais krekls Krekls un prievīte. Darinājusi Emma Zemītis (1900–1965) 20. gadsimta 40. gadu beigās Vācijā. Tautastērpa kreklu savam dēlam Jurim darināja Emma Zemītis ap 1947. gadu, esot bēgļu gaitās Saules nometnē Gēsthahtā, Vācijā. Tas tapa no Anglijas armijas trauku dvieļiem. Prievīti uzauda Jura skolas biedrene Vija Vilde – tā bija pirmā viņas mūžā uzaustā prievīte. Juris kreklu vilka, dejojot tautas dejas gan Vācijā, gan vēlāk arī Austrālijā. Jura Zemīša dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2015.108-109). Foto: Dejotāji latviešu kreklos Saules nometnē Gēsthahtā, Vācijā, 20. gadsimta 40. gadu beigās. Jura Zemīša dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Ņieburs no nacistu karoga
Mājas > Kara bēgļu nometnes > Tautastērpu gatavošana bēgļu nometnēs > Ņieburs no nacistu karoga Ņieburs no nacistu karoga Bārtas tautastērps. Darinājusi Milda Sāns (1915–1968) 1947. gadā Vācijā. Milda Sāns darināja šo tērpu savai trīs gadus vecajai meitai Laurai, kad ģimene 1947. gadā bēgļu gaitās bija nonākusi Felbahā, Vācijā. Brunči tika pašūti no melniem aizkariem, kas kara gados bija kalpojuši logu aizsegšanai uzlodojumu laikā. Sarkanā ņiebura un brunču apmales izgatavošanai izmantots audums no nacistu karoga. Krekls tapis no palaga. Laura vilka šo tērpu Eslingenes dziesmu svētkos 1947. gadā un citos latviešu sarīkojumos. Vēlāk Zviedrijā tērps tikai aizdots Paulai Blūmkvistei, viņa ar to piedalījās Pasaules Brīvo latviešu apvienības rīkotajās dziesmu dienās Gotlandē 1979. gadā. Plašāku tautastērpa stāstu iepazīsti šeit: https://www.lapamuzejs.lv/bernu-terps/ Lauras Sāns dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2023.51). Foto: Laura Sāns savā tautastērpā Felbahā, Vācijā, 1947. gadā. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Brunči no krāsotas segas
Mājas > Kara bēgļu nometnes > Tautastērpu gatavošana bēgļu nometnēs > Brunči no krāsotas segas Brunči no krāsotas segas Bārtas tautastērps. Darinājusi Vera Puķe-Puķīte (1915–2014) 1946. gadā Dānijā. Tautastērps tapis bēgļu nometnē Dānijā. Tā darinātāja Vera Puķe-Puķīte atceras: “Zini, ko darīja latvieši? Krāsoja vilnas gultas segas melnas! Un izšuja brunčus, un apakšā tad šuja uz tādu sarkanu banti tur tos tautiskos musturus. Ļoti jau gribējās, lai tie bērni arī būtu tautiski. Mums jau lieliem nebija nevienam tautas apģērbi tad. Kas vienkārši bija ko paņēmis līdzi no Latvijas… Bet kas tad varēja tautas apģērbu paņemt līdzi?! Par to jau daudz nedomāja. Tikai domāja par to nepieciešamo dažās somās, un tas ir viss.” Veras Puķes-Puķītes dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2015.225). Foto: Bērnu tautas deju grupa “Jautrais pāris” dejo tautas dejas Ziemeļu nometnē Vircburgā ap 1947. gadu. Teodora Kaula (sen.) fotogrāfija. Margaritas Stīpnieces dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Māsas tautastērps
Mājas > Izvesti no Latvijas > Māsas tautastērps Māsas tautastērps Zemgales tautastērps. Darinājusi Aina Ramane (precējusies Besere, 1922–2012) 20. gadsimta 30. gados Latvijā. Aina Ramane Zemgales tautastērpa brunčus, vainadziņu un jostu darināja, mācoties Zaļenieku mājturības skolā. Piekaru saktu no sudraba izgatavoja meistars Jelgavā 1938. gadā. Tautastērpu Aina izveda no Latvijas bēgļu gaitās Otrā pasaules kara laikā, vēlāk tas kopā ar īpašnieci aizceļoja no Vācijas uz ASV. Tur Aija rotkalim Antonam Ķivleniekam, kurš dzīvoja Toronto, Kanādā, pasūtīja riņķsaktu un sudraba pogas ņieburam. Tautastērpa villaini uzauda daiļamata meistare Ausma Siliņa Sirakūzā, ASV, taču bez celaines, jo gadu nastas dēļ meistare vairs neuzņēmās tik sarežģītu darbu. Tautastērpa krekls vairākkārt pāršūts, jo, gadiem ejot, tas novalkājās. Amerikā Aina atdeva tautastērpu savai māsai Vitai Ramanei, kura tērpu nēsāja, dziedot Ņujorkas latviešu ev. luteriskās draudzes jauktajā korī un arī Andreja Jansona vadītajā Ņujorkas kokļu un dziedātāju ansamblī. Zemgales tautastērps piedzīvojis koncertus uz daudzām skatuvēm visā plašajā pasaulē. Vitas Ramanes dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2017.1435). Foto: Aina Ramane pašas gatavotajā Zemgales tautastērpā (3. rindā trešā no kreisās) ar skolas draudzenēm parkā pie Zaļenieku mājturības skolas 1938. gada 15. maijā. Vitas Ramanes dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Kaucmindietes rokudarbs
Mājas > Izvesti no Latvijas > Kaucmindietes rokudarbs Kaucmindietes rokudarbs Rucavas tautastērps. Darinājusi Vera Anna Uskalis (1921–2013) ap 1943. gadu Latvijā. Tautastērps tapis Kaucmindes mājturības institūtā, kur Vera Anna Uskalis apguva mājsaimniecības un lauksaimniecības prasmes. Dodoties bēgļu gaitās Otrā Pasaules kara laikā, Vera tērpu paņēma līdzi. Vispirms tautastērps kopā ar tā īpašnieci nonāca bēgļu nometnē Grēvenē (Vācija), pēc tam pārcēlās uz Līdsu, Lielbritānijā. Tērps vēlāk tika uzdāvināts Veras brāļa meitai Zintai Uskalis. Kopā ar Zintu 1989. gadā tas pārcēlās uz latviešu īpašumu – Abrenes pili (Chateau de La Villaumaire) Francijā. 2015. gadā tautastērps atgriezās Latvijā. Ilonas Uskales dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2022.434). Foto: Zinta Uskale (pa labi) Veras Uskalis darinātā tērpa kopā ar māti Ilonu Lielbritānijā, 20. gadsimta 80. gados. Ilonas Uskales dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Tautastērps tāllēcējai
Mājas > Izvesti no latvijas > Tautastērps tāllēcējai Tautastērps tāllēcējai Nīcas tautastērps, darināts 20. gadsimta 30. gados Latvijā. Sakta, darināta Latvijā 20. gadsimta 20.–30. gados. Tautastērps piederēja Zinaīdai Liepiņai (precējusies Zāgars, 1907–2000), kura Latvijas brīvvalsts laikā bija izcila sportiste un kā tāllēcēja vairākkārt izcīnījusi Latvijas čempiones titulus un labojusi Latvijas rekordus vairākās vieglatlētikas disciplīnās. 1944. gadā Zinaīda devās bēgļu gaitās, pēc tam izceļoja uz jauno mītnes zemi ASV. Zinaīda līdzi paņemto tautastērpu vilka, piedaloties dažādos latviešu rīkotos pasākumos, arī dziesmu svētkos. Tautastērpu mantoja viņas meita Ileana. Tautastērps 1998. gadā atkal uz īsu brīdi ciemojās Latvijā, kad Ileana ar Losandželosas latviešu kori piedalījās XXII Vispārējos latviešu Dziesmu un XII Deju svētkos. Tautastērps Ileanas Zāgars-Jones dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2016.1). Sakta Dzidras Ērikas Daykin dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2022.554). Foto: Zinaida Zāgars ar meitu Ileanu Selinsgrovā, Pensilvānijā, ASV, 1950. gadā. Ileanas Zāgars-Jones dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Tērps vizītei pie prezidenta
Mājas > Izvesti no latvijas > Tērps vizītei pie prezidenta Tērps vizītei pie prezidenta Bārtas tautastērps, darināts 20. gadsimta 30. gados Latvijā. Teju etnogrāfiski precīzais Bārtas tautastērps tapis kā dāvana. To Mildai Aparnieks (1902–1985) uzdāvināja viņas vīrs, pulkvežleitnants Artūrs Aparnieks, speciāli daiļamata meistariem pasūtot izgatavot gan tautastērpu, gan sudraba saktas. Tautastērps pirmo reizi tika uzvilkts, dodoties uz pieņemšanu Rīgas pilī pie prezidenta Kārļa Ulmaņa. Tautastērpu Milda rūpīgi glabāja visu mūžu, paņemot līdzi bēgļu gaitās no Latvijas un vēlāk aizvedot uz Brazīliju. 1966. gadā tautastērps kopā ar tā īpašnieci pārceļoja uz Sanfrancisko, ASV. Aijas Švāns, Ināras Aparnieks-Burr, Māras Escajeda dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2015.122). Foto: Milda Apernieks Bārtas tautastērpā 20. gadsimta 30. gados Latvijā. Ināras Aparnieks-Burr dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.