Meistaru kopdarbs

Meistaru kopdarbs Mērdzenes tautastērps. Darinājušas Ērika Vīlipsone (1924–2018) un Ilga Mieriņa (1931) 1972. gadā Lielbritānijā. Šis Ziemeļlatgales tautastērps ir divu Līdsas amatnieku kopas dalībnieču kopdarbs. Brunču audums ir pirkts Anglijas audumu veikalā. Ērika Vīlipsone, kura bija tērpa valkātāja, darināja kreklu un vainagu, savukārt Ilga Mieriņa izgatavoja jostu, galvassegu, pārpieri, priekšautu un zeķes. Sudraba saktu izkala Margonis Bude. Tautas tērpu centra “Senā klēts” dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2018.1572). Foto: Ilga Mieriņa (pa kreisi) un Ērika Vīlipsone Līdsas amatnieku kopā 1989. gadā. Ritas Jefimovas dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.

Saktas no ūdens boilera detaļas

Mājas > Trimdā > Kļūt par tautastērpu meistaru > Amatnieku kopa Līdsā > Saktas no ūdens boilera detaļas Saktas no ūdens boilera detaļas Dignājas tautastērps. Darinājusi Rita Jefimova ap 1980. gadu Lielbritānijā. Dignājas tautastērps tapis Līdsas amatnieku kopā, gatavojoties V Eiropas latviešu dziesmu svētkiem Līdsā 1982. gadā. Rita Jefimova pati savām rokām izgatavojusi ne tikai Dignājas brunčus, kreklu, villaini, galvas autu, bet arī saktas – tās tapušas no ūdens boilera kapara. Rita atceras: “Vistrakākais jau bija, kad mums tie brunči bija jāauž, jo nevarēja dabūt tos īstos materiālus. Man ir Dignājas brunči, kurus gandrīz nevar panest, jo viņi ir biezi. Man ir tāds tā kā mēbeļu materiāls – jo, ko mēs dabūjām, to mēs audām.” Ritas Jefimovas dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2016.340). Foto: Rita Jefimova Dignājas tautastērpā Abrenes pils dārzā, Francijā, 1990. gada Lieldienās. Ritas Jefimovas dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Saktas no ūdens boilera detaļas Playing Previous Song Play Pause Next Song /

Pašu gatavotas rotas no kapara

Mājas > Trimdā > Kļūt par tautastērpu meistaru > Tautas deju kopu gatavotie tērpi > Pašu gatavotas rotas no kapara Pašu gatavotas rotas no kapara Arheoloģiskā tērpa atdarinājums. Izgatavots Kanberā, Austrālijā, 20. gadsimta 70. gados. Šo 12. gadsimta tērpa atdarinājumu izgatavoja Kanberas tautas deju ansambļa “Sprigulītis” dalībnieki. Gatavojoties Sidnejas Operas nama atklāšanai, dažādas Austrālijā dzīvojošas etniskās grupas tika aicinātas pieteikties konkursam par iespēju uzstāties šajā vēsturiskajā notikumā. Māra Siksna atceras: “Zinot, ka mums jāsacenšas ar straujiem dienvidu tautu dejotājiem un grezniem zīda un zelta tērpiem no Austrumu valstīm, vadītāja Skaidrīte Darius nolēma izcelt mūsu deju un rituālu seno vēsturi. Tā radās pārgalvīga doma atdarināt 12. gadsimta latgaļu tērpu četriem dejotāju pāriem.” Arheoloģiskā tērpa atdarinājumu un rotas gatavoja paši dejotāji Māras mājas ēdamistabā, izmantojot nevis bronzu, bet vieglāk pieejamo kaparu. Piemēram, rokassprādzēm kapars nāca no mašīnu akumulatoriem, bet pakavsaktas tapa no santehnikas veikalā iegādātām kapara caurulēm. Tērpi tika gatavoti, pašiem mācoties un apgūstot jaunas metālapstrādes un rokdarbu tehnikas, kā arī pielāgojot tos skatuves vajadzībām. Šis tērps pabijis uz daudzām skatuvēm, tostarp tautas deju ansambļa “Saules josta” turnejā pa ASV, Kanādu, Angliju, Vāciju un Zviedriju 1976. gadā. Plašāku tautastērpa stāstu iepazīsti šeit: http://lapamuzejs.lv/arheo-terps Māras Siksnas un Skaidrītes Darius dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2023.6.9-12, LP2023.112). Foto: Siksnu ģimene Kanberā, Austrālijā, 1973. gadā. Māras Siksnas dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Pašu gatavotas rotas no kapara Playing Previous Song Play Pause Next Song /

Skodermeistara šūdināts tērps

Mājas > Trimdā > Kļūt par tautastērpu meistaru > Skodermeistara šūdināts tērps Skodermeistara šūdināts tērps Kuldīgas vīrieša tautastērps. Darinājuši Rasma Spalvainis (1922–2007) un Bruno Sauls 1959. gadā Lielbritānijā.​ Tautastērps darināts Velsas latviešu tautas deju kopai “Līga” Kārdifā. Tērpu izgatavoja skroderis Bruno Sauls no Līdsas, par paraugu izmantojot tautastērpu no E. Kivickas un A. Karnupa sagatavotās grāmatas “Novadu tērpi”. Meistars Bruno Sauls speciāli aizbrauca uz Kārdifu, lai nomērītu visus dejotājus un pašūtu katram atbilstošu un labi pieguļošu tautastērpu. Tautastērpa kreklu šuvusi rokdarbniece Rasma Spalvainis. Tautas tērpu centra “Senā klēts” dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2018.1580). Foto: Kārdifas tautas deju kopa “Līga” ciemojās folkloras festivālā Korkā, Īrijā, 1961. gadā. Dejotājiem mugurā skrodera Bruno Saula darinātie Kuldīgas tērpi. Ritas Jefimovas dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.

Paraugcienīgs līgavas tērps

Mājas > Trimdā > Kļūt par tautastērpu meistaru > Paraugcienīgs līgavas tērps Paraugcienīgs līgavas tērps Nīcas tautastērps. Darinājusi Erna Puriņa-Jansone (1920–2017) ASV, 20. gadsimta 60. gados.​ Tērps tapis kā 18. gadsimta Nīcas līgavas tērpa atdarinājums. To izgatavojusi prasmīga rokdarbniece Erna Puriņa-Jansone, kura savulaik Latvijā beigusi Liepājas lietišķās mākslas skolu. 2015. gadā Erna Puriņa-Jansone sagatavoja un izdeva grāmatu “Sienas segu un spilvenu meti latviskā stilā”. Skaistais un neparastais Nīcas līgavas tērps piedalījies vairākās tautastērpu skatēs Amerikas Savienoto Valstu latviešu vispārējos dziesmu svētkos Milvokos, arī Čikāgā, kur 2002. gadā tas savu izgājienu piedzīvoja kā skates fināla kulminācija. Māras Blats dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2023.109). Foto: Modele Ernas Puriņas-Jansones darinātajā tautastērpā skatē XI Amerikas Savienoto Valstu latviešu vispārējos dziesmu svētkos Čikāgā 2002. gadā. Kadrs no skates video, ko filmējusi LATV, latviešu video studija Kanādā. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.

Skaistums no augu krāsām

Mājas > Trimdā > Kļūt par tautastērpu meistaru > Skaistums no augu krāsām Skaistums no augu krāsām Zemgales tautastērps. Darinājušas Valija Bērziņa (1916–2012) un Alise Stepaneka (1916–2002) Vācijā 20. gadsimta 80. gados. Zemgales tautastērps tapis Vācijā un kādreiz piederējis Līgai Morusai. Viņa Zemgales tautastērpa izgatavošanu uzticēja daiļamatniecēm. Valija Bērziņa, pieredzējusi rokdarbniece Vircburgā, Vācijā, nokrāsoja dziju ar augu krāsām un uzauda brunču audumu. Alise Stepaneka Minhenē izšuva tautastērpa kreklu un darināja jostu un villaini. Līga tērpu vilka, uzstājoties ar Minhenes ansambļiem “Atvasara” un “Kas tie tādi”. Pēc tam, kad Līga bija pārcēlusies uz Latviju, dziedātāja Zane Šmite vairākkārt aizlienēja šo tērpu koncertiem, lai dziedātu dziesmu svētkos, folkloras festivālā “Baltica” u. c. Pirms vairākiem gadiem Līga Zemgales tautastērpu uzdāvināja Zanei. Kad Zane Šmite uzstājās šajā tērpā, “visi nāk klāt un tausta, jo tas ir neprātīgi skaists!” Zanes Šmites deponējums. Foto: Līga Morusa (pa labi) savā Zemgales tērpā svin Jāņus Latvijā 1999. gadā. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Skaistums no augu krāsām Playing Previous Song Play Pause Next Song /

Godalgots tērps

Mājas > Trimdā > Kļūt par tautastērpu meistaru > Godalgots tērps Godalgots tērps Stāmerienas tautastērps. Darinājusi Lilija Balgalve-Treimane (1931) un Toronto daiļamatnieki Kanādā 1976. gadā. Arheoloģisko tērpu izgatavojusi izcila tautas mākslas meistare, Latviešu daiļamatnieku savienības Kanādā dalībniece, grāmatas “Celaines. Celu jostu un apaudu aušana” autore Lilija Balgalve-Treimane. Seno latgaļu tērpa atdarinājums tapa, gatavojoties lietišķās mākslas izstādei, kura notika VI Kanādas latviešu dziesmu svētkos 1976. gadā. Lai varētu sākt darināt tērpu, Lilijai pagāja krietns laiks, vācot informāciju, gatavojot zīmējumus un konsultējoties ar Aleksandru Dzērvīti. Sagša ir gatavota pēc arheoloģiskajiem materiāliem, kas iegūti, 1898. gadā atrokot vēlā dzelzs laikmeta senkapu uzkalniņu Ludza ezera krastā Stāmerienes pagastā. Lilijai tērpa darināšanā bija vairāki palīgi – audumu brunčiem un sagšai uzauda Rita Auziņa, rotas izgatavoja rotkaļi Oskars Grīns, Kārlis Grencions un Juris Kļaviņš. Lilija pati izveidoja sagšā rakstus ar bronzas gredzentiņiem un sagatavoja apaudus. Par meistardarbu Lilija saņēma vairākas godalgas – atzinības rakstu un balvu no VI Kanādas latviešu dziesmu svētku Rīcības komitejas, kā arī Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda atzinības rakstu. Tērpu vēlāk izstādīja latviešu stendos vairākos tautību festivālos Ziemeļamerikā. Lilijas Balgalves-Treimanes deponējums. Foto: Lilija Balgalve-Treimane Stāmerienas tautastērpā 20. gadsimta 70. gados Kanādā. Lilijas Balgalves-Treimanes dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.

No tantes mantots tautastērps

Mājas > Trimdā > Pārmantotie tautastērpi > No tantes mantots tautastērps No tantes mantots tautastērps Bārtas tautastērps. Darinājusi Anna Trops (1912–1958) Latvijā 20. gadsimta 30. gados. Bārtas tautastērps tapis kā diplomdarbs, absolvējot Višķu Valsts dārzkopības un mājturības skolu 20. gadsimta 30. gados. Tas tika izvests no Latvijas, Tropu ģimenei dodoties bēgļu gaitās Otrā pasaules kara beigās. Tautastērpa darinātāja Anna Trops tērpu vilka, dziedot koros gan bēgļu nometnē Neietingā, Vācijā, gan vēlāk Detroitas latviešu korī Amerikā. Pēc Annas nāves 1958. gadā Bārtas tautastērpu mantoja viņas brāļa meita Valentīna Tropa (precējusies Pradenas). Tautastērps bieži tika vilkts, uzstājoties ar latviešu kori Detroitā, vēlāk ar Bruno Skultes vadīto kori Ņujorkā, arī ar Andreja Jansona vadīto koklētāju ansambli. Valentīna tautastērpā piedalījās arī politiskajās demonstrācijās, lai cīnītos par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tā kā tautastērpa krekls gadu gaitā bija ļoti novalkāts, Valentīna uzšuva jaunu kā vecā kopiju. Tautastērpa saktiņas Valentīna iegādājusies Amerikā. Valentīnas Pradenas dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2014.116). Foto: Anna Trops Bārtas tautastērpā 20. gadsimta 30. gados. Valentīnas Pradenas dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. 

Facebook atrasts tautastērps

Mājas > Trimdā > Pārmantotie tautastērpi > Facebook atrasts tautastērps Facebook atrasts tautastērps Vīrieša tautastērps. Darinājusi Zigrīda Gaujeniece (dzimusi Bergholca 1927–2003) Ņujorkā, ASV, 20. gadsimta 60. gados. Tautastērps savulaik piederējis Alfrēdam Gaujeniekam. To izgatavoja viņa sieva Zigrīda, iedvesmojoties no Johana Kristofa Broces zīmējumiem. Zigrīdai Gaujeniecei piederēja bagātīga grāmatu kolekcija par latviešu tautastērpiem, ko viņa izmantoja kā informācijas avotu. Tautastērpam kādreiz bija misiņa pogas, Alfreda paša kaltas. Alfreds un Zigrīda ilgus gadus vadīja gan latviešu skautu kustību ASV, gan arī Ņujorkas latviešu tautas deju kopu “Trejdeksnis”. Latviešu sabiedrībā Alfreds bija bieži bija redzams šajā tērpā, un tas iedvesmoja arī citus, piemēram, latviešu jaunietis Mārtiņš Putenis izgatavoja līdzīgu tērpu savām kāzām. Zigrīda tautastērpus izgatavoja arī sev un saviem dēliem – Mārtiņam un Gatim. Kad puiši izauga, tie tika aizdoti citiem, un gadu gaitā nodoti no viena dejotāja citam. Kad, dzīvojot jau Latvijā, Gata Gaujenieka paša dēli paaugās, viņš izdomāja savas mammas gatavotos tautastērpus sameklēt, izmantojot Facebook starpniecību. Meklējumi sociālajā tīklā bija sekmīgi, un tautastērpi ir atgriezušies Gaujenieku ģimenē! Plašāku tautastērpa stāstu iepazīsti šeit: https://www.lapamuzejs.lv/ny-terps Gata Gaujenieka deponējums. Foto: Alfrēds un Zigrīda piedalās gājienā Pasaules brīvo latviešu Dziesmu dienās Gotlandē, Zviedrijā 1979. gadā. Gata Gaujenieka dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.

Līgavas tērps

Mājas > Trimdā > Tautastērps ne tikai skatuvei > Līgavas tērps Līgavas tērps Abrenes tautastērps. Darināts Latvijā 1991. gadā.​ Abrenes tautastērps tapis 1991. gadā Rīgā. To uz Kanādas latviešu dziesmu svētkiem atveda deju kolektīva “Rotaļa” dalībnieki ar domu tautastērpu pārdot svētku tirdziņā, lai iegūtu kabatas naudu radinieku apciemošanai. Kanādas latviete Ingrīda Mazutis uzskatīja, ka tautastērpu mājās nevar būt par daudz, un to atpirka. Abrenes tautastērps iepatikās vienai no Ingrīdas meitām Laimai, kura atminas: “Mani uzreiz uzrunāja šis tērps, jo tas bija savādāks nekā citi – balts, cēls, svinīgs. Pie tam uzskatīju to kā tādu klusu demonstrāciju pret to, kas Latvijai nelikumīgi tika atņemts – Abrene.” Tautastērps tika vilkts dažādos latviešu kopienas sarīkojumos Otavā, Kanādā. Abrenes tautastērpā Laima izgāja pie vīra Ulda Dimiševska. 2005. gadā, Laimai pārceļoties, Abrenes tautastērps nokļuva atkal Latvijā. Laima to velk, gan dziedot “Mārtiņkora” koncertos, gan piedaloties dziesmu svētkos: “Nākamā nozīmīgā reize bija tad, kad uzvilku mugurā šo tautastērpu, pirmo reizi piedaloties dziesmu svētkos Latvijā 2013. gadā. Tā bija varena sajūta stāvēt Mežaparka estrādē savā Abrenes tautas tērpā – jutos vietā, un tā bija lieliska, svinīga sajūta!” Laimas Dimiševskas deponējums. Foto: Laima Mazutis un Uldis Dimiševskis tautastērpos vedību dienā Kanādas latviešu īpašumā “Tērvete” 1998. gada 10. oktobrī. Laimas Dimiševskas dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.