Absolventa tērps

Mājas > Trimdā > Tautastērps ne tikai skatuvei > Absolventa tērps Absolventa tērps Vīrieša tautastērps. Darināts ASV 20. gadsimta 80. gados. Tautastērps piederējis Amerikas latvietim Kristapam Hinklem (1966–2017). Tas tika izgatavots laikā, kad Kristaps uzsāka mācības “Gaŗezera” vasaras vidusskolā. Kristaps vilka tērpu, arī dejojot tautas deju kopā “Mēnestiņš” Sirakūzās. Tur ik gadu notika arī pasākums “Festival of Nations”, kurā dejotāji tautastērpos prezentēja Latvijas kultūras programmu. Ar šo tautastērpu Kristaps uzstājās arī citos baltiešu rīkotos pasākumos, dziesmu un deju svētkos Kanādā un Amerikā. Tautastērps tika vilkts, arī studējot latviešu studiju centrā Kalamazū. Maijas Hinkle dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2020.96). Foto: Kristaps Hinkle tautastērpā “Gaŗezera” vasaras vidusskolas izlaidumā 1985. gadā. Maijas Hinkles dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.

Tērps tautas dejām Ižuī

Mājas > Trimdā > “Saliktie” un pielāgotie tautastērpi > Tērps tautas dejām Ižuī Tērps tautas dejām Ižuī Tautastērps. Darināts Ižuī, Brazīlijā, 1991. gadā.​ Tērps darināts Ižuī bērnu un jauniešu deju grupai “Jautrais pāris”. Tas tapis, balstoties uz etnogrāfiskiem zīmējumiem. Tērpu izgatavoja vairākas šuvējas – viena – to uzšuva, otra – tērpu izrotāja ar izšuvumiem. Izšuvumi nav roku darbs, tie veidoti ar šujmašīnu. Māras Suzana Ceratti Salas dāvinājums. No muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma (LP2023.108) Foto: Latviešu tautastērpi tiek demonstrēti etnisko kopienu svētkos “Fenadi” Ižuī, Brazīlijā, 2006. gadā. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.

Tērps Brazīlijas klimatam

Mājas > Trimdā > “Saliktie” un pielāgotie tautastērpi > Tērps Brazīlijas klimatam Tērps Brazīlijas klimatam Ņieburs un brunči. Izgatavoti Ižuī, Brazīlijā 20. gadsimta 90. gadu beigās. Lina krekls no privātas kolekcijas. Dzintara pakaru sakta, darinājis Roberts Vītoliņš 20. gadsimta 40. gadu beigās bēgļu nometnē Vācijā no līdzpaņemtā dzintara. Brazīlijas latviete Liana Arais Pydd tērpa izgatavošanai izmantojusi plānu, viegli elpojošu svītrainu audumu brūnos toņos. Pie stilizētā tērpa viņa kājās āva pastalas, ap galvu vainaga vietā dažkārt apsēja jostu. Liana stāsta: “Tas ir viens no maniem tautastērpiem, ko valkāju, un tas labi atspoguļo to, ka tas, kas Brazīlijā cilvēkiem ir jāpiedzīvo, ir diezgan grūti. Ir grūti no decembra līdz martam valkāt latviešu tautastērpus, jo tie ir ļoti silti.” Tērpu Liana vilka uz sarīkojumiem Brazīlijas latviešu centrā, vienreiz arī uz balli etnisko kopienu svētkos “Fenadi” Ižuī. Lianas Arais Pydd dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2023.22). Maijas Tebēcis dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2014.192). Foto: Liana Arais Pydd vienā no pašas gatavotajiem stilizētajiem tautastērpiem etnisko kopienu ballē Ižuī, Brazīlijā, 2015. gadā. No kreisās: Armindo Pydd, Liana Arais Pydd, Maiga Arais, Eronita Arais. Lianas Arais Pydd dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Tērps brazīlijas klimatam Playing Previous Song Play Pause Next Song /

No Alsungas uz Austrāliju un atpakaļ

Mājas > Trimdā > “Saliktie” un pielāgotie tautastērpi > No Alsungas uz Austrāliju un atpakaļ No Alsungas uz Austrāliju un atpakaļ Alsungas tautastērps. Apģērba daļas darinātas gan Alsungā – 19. un 20. gadsimtā, gan Austrālijā – 20. gadsimta. 70. gados. Alsungas tautastērps kādreiz piederējis Austrālijas latvietei Mārai Siksnai. Tautastērpa saktu, jostu un villaini Mārai atdāvināja Elfrīda Bikauniece, kura 20. gadsimta 30. gados, staigājot pa Alsungas apkārtnes mājām, sapirka Alsungas tērpa daļas. Lielā, senā sakta saņemta kā dāvana – tā atrasta mālos, rokot kūtij pamatus. Kad Elfrīda 1944. gadā devās bēgļu gaitās, viņa suitu košo villaini izmantoja kā mugursomu, kurā ielocīja veco saktu un pāris mīļas gleznas. “Grūtos laikos es bieži jutu, ka vecā sakta man ir kā talismans, kā sargeņģelis, kas ļāva izvairīties no briesmām un deva garīgu spēku,” Mārai stāstījusi Elfrīda. Kad 1976. gadā deju ansamblis “Saules josta” gatavojās doties Austrālijas un pasaules ceļojumā ar deju un dziesmu uzvedumu, Māra Siksna nolēma izgatavot citas suitu tautastērpa daļas, lai varētu seno Alsungas saktu, jostu un villaini parādīt pasaulei. Kopā ar Māru Alsungas tautastērps pabijis ne tikai uz Sidnejas operas nama skatuves, tas uzstājies arī deju ansambļa “Saules josta” izrādēs Austrālijā, Kanādā, ASV, Zviedrijā, Anglijā, piedalījies arī Austrālijas latviešu kultūras dienās un latviešu dziesmu svētkos Kanādā, Vācijā un arī Latvijā. Māra tautastērpu vilkusi arī ielu demonstrācijās par Baltijas brīvību un svinīgās pieņemšanās Brisbenas parlamenta telpās. Mūsdienās tautastērps atgriezies Alsungā, suitu zemē. Plašāku tautastērpa stāstu iepazīsti šeit: https://www.lapamuzejs.lv/australijas-terps Tautastērps – Alsungas Amatu mājas deponējums. Foto: Māra Siksna savā Alsungas tērpā Minsterē, Vācijā 1984. gadā. Māras Siksnas dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. No alsungas uz austrāliju un atpakaļ Playing Previous Song Play Pause Next Song /

Tautastērps ar Argentīnas gaučo jostu

Mājas > Trimdā > “Saliktie” un pielāgotie tautastērpi > Tautastērps ar Argentīnas gaučo jostu Tautastērps ar Argentīnas gaučo jostu Bārtas tautastērps. Darinājusi Arāja kundze Argentīnā 20. gadsimta 50. gados. Bārtas tautastērpu Argentīnas latvietei Annai Drabis-Strelčūnai darināja Arāja kundze Buenosairesā. Tā kā Argentīnā nebija nevienas jostu audējas, tad Bārtas tautastērpam pievienota Argentīnā darināta gaučo josta, kuras raksti ir līdzīgi latviskajiem ornamentiem. Kopš 20. gadsimta 50. gadiem, kad latviešu kara bēgļi uzsāka dzīvi Argentīnā, tautastērpi tika vilkti dažādos latviešu svētkos, teātra uzvedumos, kora koncertos. Šis Bārtas tērps joprojām tiek izmantots – no vecmāmiņas mantoto tautastērpu ik gadu velk Astrīda Strelčūna, lai 18. novembra svētkos godpilni ienestu zālē Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. Jāņa Strelčūna deponējums. Foto: Astrīda Strelčūna Bārtas tautastērpā (pirmā no labās) ar citiem Argentīnas latviešu pēctečiem un argentīnieti – gaučo dejotāju – Augšāmcelšanās draudzes nama pagalmā Buenosairesas priekšpilsētā Hurlinghamā, Argentīnā, 2017. gada 19. novembrī. Brigitas Tamužas fotogrāfija. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.

Tautastērps no vairākām valstīm

Mājas > Trimdā > “Saliktie” un pielāgotie tautastērpi > Tautastērps no vairākām valstīm Tautastērps no vairākām valstīm Lielvārdes tautastērps. Darinājusi Ilona Gulbis (dzimusi 1939. gadā) Sanpaulu, Brazīlijā, 20. gadsimta 50. gados. Lielvārdes josta, darināta Latvijā, izvesta bēgļu gaitās. Kad Ilonai Gulbis bija kādi 14 gadi, viņa sāka darināt sev tautastērpu. Ilona atceras, ka pati nopirka linu: ”Tādu, kurš ir precīzs, kur var izvilkt diegus, kur var dūrienus precīzi saskaitīt. Tā es lēnā garā izšuvu blūzi. Tas ir manis pašas rokdarbs – baltie darbi. Tādu lielāku izšuvu, tad es viņu valkāju visus šos gadus.” Lielvārdes brunčus Ilona pašuva no veikalā pirkta pusvilnas auduma. Saktas un Lielvārdes jostu Ilona iegādājās Amerikā. Jostu bija audis kāds kara invalīds, rotas darinājis rotkalis Augusts Telle Čikāgā. Tautastērpa vainagu pēc Ilonas lūguma izgatavoja rokdarbu meistare Marija Ošeniece Brazīlijā. Kāpēc Ilona izvēlējās sev Lielvārdes tautastērpu, atbilde ir īsa un skaidra: “Man patika! Fascinēja Lāčplēša teika!” Dāvinot muzejam tērpu, Ilona lēma Lielvārdes jostu paturēt sev par piemiņu. Tautastērps – Ilonas Gulbis dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2015.222). Josta – Dzidras Ērikas Daykin dāvinājums. No muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma (LP2022.549.5). Foto: Latviešu stends imigrantu izstādē 1988. gadā Ibirapuerā, Sanpaulu, Brazīlijā. No kreisās: Ilona Gulbis, Vicente Bicudo. Ilonas Gulbis dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Tautastērps no vairākām valstīm Playing Previous Song Play Pause Next Song /

Sibīrijā šūdināts tērps

Mājas > Trimdā > “Saliktie” un pielāgotie tautastērpi > Sibīrijā šūdināts tērps Sibīrijā šūdināts tērps Tautastērps darināts 1997. gadā Omskā, Krievijā. Tērps tika izgatavots pirms 25 gadiem, kad Sibīrijā nodibinājās Omskas latviešu folkloras kopa “Daina”. Tērpu pašuva folkloras kopas dalībnieces meita, kura pēc tautības ir poliete, bet visu mūžu darbojusies Omskas latviešu biedrībā. Blūzi izšuvusi latviete Ausma Kuļika. Par prototipu kalpojis tautastērps, kas piederējis pirmajai folkloras kopas vadītājai Austrai Iščenko, kura bija no Kurzemes. Folkloras kopas dalībnieces Omskas veikalos piemeklēja audumus, kas bija līdzīgi īstajam tautastērpam. Tērps pirmo reizi tika uzvilkts Omskas Tautu Draudzības nama atklāšanas koncertā. Kopā ar folkloras kopu “Daina” tas svinējis gan Lieldienas, Jāņus un Ziemsvētkus, gan 18. novembri. Tērps vilkts, viesojoties pie citām Krievijas latviešu kopienām, kā arī piedaloties Omskas pilsētas svētkos un dažādos pasākumos Omskas apgabalā. Tas bijis arī Latvijā – dziesmu svētkos un Valmieras pilsētas jubilejā. Omskas latviešu folkloras kopa “Daina” joprojām aktīvi darbojas, tajā ir 30 dalībnieku, kuri gan dzied, gan spēlē tautas mūzikas instrumentus. Tagad folkloras ansamblim “Daina” ir Latvijā darināti tautastērpi. Kā pastāstīja ansambļa vadītāja Raisa Bakanova, “uzvelkot tautastērpu, rodas latviskās piederības sajūta”. Omskas latvieši šo sajūtu nav zaudējuši vairāku paaudžu garumā – kopš laika, kad 19. gadsimta otrajā pusē Sibīrijā izveidojās latviešu zemnieku dibinātas kolonijas. Jāņa Tupeša (Omskas Latviešu biedrība) dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2023.110) Omskas latviešu folkloras kopa “Daina” jaunajos tautastērpos latviešu dziesmu svētkos Baškīrijā 2009. gadā. Artas Savdonas fotogrāfija. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.

Latviešu tautastērpa Baškīrijas versija

Mājas > Trimdā > “Saliktie” un pielāgotie tautastērpi > Latviešu tautastērpa Baškīrijas versija Latviešu tautastērpa Baškīrijas versija Tautastērps darināts 2004. gadā Baškortostānas Republikā, Krievijā. Tautastērps tapis Baškīrijā 2004. gadā kā latviešu folkloras ansambļa “Atbalss” skatuves tērps. Pagaidām nav noskaidrots tautastērpa prototips, pēc kura iedvesmojoties, tas ticis pašūdināts. Tas bijis viens no pirmajiem kostīmiem folkloras ansamblim, to, uzstājoties dažādos pasākumos gan Maksima Gorkija ciema skolā, gan Arhangeļskas rajonā, gan Baškortostānas Republikā, gan citur Krievijā, vilkuši vismaz triju ataudžu bērni. Dažus gadus vēlāk tapa citi tērpi, bet pirms desmit gadiem dalībnieki saņēma Latvijā darinātus – “īstos” – tautastērpus. No Latvijas atbraukušajām skolotājām, kuras Maksima Gorkija ciema skolā Baškīrijā latviešu pēctečiem mācīja latviešu valodu, latviešu dziesmas un dejas, šis kolorītais un stilizētais tērps ar netipiskajiem rakstiem un villaini licies “ļoti savdabīga latviešu tautastērpa interpretācija”. Taču folkloras ansambļa meitenes tērpu vilkušas ar lielu prieku. Kā atceras latviešu valodas skolotāja Kristīne Apse, kura Baškīrijā strādāja 2004./2005. mācību gadā: “Meitenes tērpu vilka un bija ļoti laimīgas! Dzīve ir dzīve. Ir jāpieņem, ka viss plūst un mainās – labāk, lai ir kādi latviski elementi tērpā, nekā vispār nekas!” Plašāku tautastērpa stāstu iepazīsti šeit: https://www.lapamuzejs.lv/baskirijas-terps Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2023.111). Foto: Latviešu folkloras ansamblis “Atbalss” pirmajos latviešu dziesmu svētkos Baškīrijā 2009. gadā. Artas Savdonas fotogrāfija. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Latviešu tautastērpa Baškīrijas versija Playing Previous Song Play Pause Next Song /

Audums no mājām jūras otrā krastā

Mājas > Trimdā > Mājās darināti tautastērpi > Audums no mājām jūras otrā krastā Audums no mājām jūras otrā krastā Sakas tautastērps. Darinājusi Sofija Sinka (dzimusi Zommere, 1924–2014) Molkomā, Zviedrijā 20. gadsimta 60. gados. ​ Sofija Zommere kopā ar brāli 1944. gadā devās uz Zviedriju, no bēgļu laivas izkāpjot Gotlandes krastā. Sofijai bija līdzi mājās austs Sakas brunču audums. Trimdas sākuma gados Sofija dziedāja Teodora Reitera korī Stokholmā. Kad 1952. gadā apprecējās ar mākslinieku, aptiekāru Imantu Sinku, ģimene devās dzīvot uz Molkomu, Vermlandē. Tur viņa arī darināja Sakas tautastērpu, pati izšuva blūzi un villaini, bet brunču pašūšanai izmantoja audumu, ko bēgļu gaitās bija atvedusi līdzi no Latvijas. Silvijas Boijsen-Sinkas dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2023.52). Foto: Sofija Sinka pašdarinātā Sakas tautastērpā pie savām mājām Molkomā, Vermlandē, Zviedrijā, 20. gadsimta 60. gados. Silvijas Boijsen-Sinkas dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.

Tautastērps spītējot sāpēm

Mājas > Trimdā > Mājās darināti tautastērpi > Tautastērps spītējot sāpēm Tautastērps spītējot sāpēm Abrenes tautastērps. Darinājusi Elza Emīlija Mežmalis (dzimusi Tupētāja, 1906–1992) Brisbenā, Austrālijā, 1987. gadā. Abrenes tautastērpu Elza Emīlija Mežmalis izgatavoja savai meitai Maigai Mežmalei. Elza rokdarbu prasmes – aušanu, šūšanu, izšūšanu – bija apguvusi Latvijā, biškopības skolā Vecbebros. Abrenes tautastērps tapa, kad Elza bija 81 gadu veca un ikdienā sadzīvoja ar artrītu, kas bija iegūts, daudzus gadus šujot zirgu sedlus ādas apstrādes uzņēmumā “Butler Brothers Saddlery” Brisbenā. Lai pirkstu locītavas uzturētu kustībā, viņa turpināja šūt ik dienu. Tautastērps meitai Maigai tika darināts, izmantojot tikai tos materiālus, kas bija mājās, tostarp arī meitas iepriekšējā Nīcas tautastērpa detaļas. Veselības problēmu dēļ Elza nevarēja izšūt blūzes rakstus, tāpēc viņa tos aizvietoja ar pašas austām prievītēm. Arī Abrenes brunču apauds ir Elzas austs. Maiga tautastērpu vilka, piedaloties Austrālijas Latviešu kultūras dienās un citos latviešu kopienas sarīkojumos. Margas Laimas Wren dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2020.400). Foto: Maiga Mežmale Abrenes tautastērpā 2004. gadā. Margas Laimas Wren dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Tautastērps spītējot sāpēm Playing Previous Song Play Pause Next Song /