Māsas tautastērps

Zemgales tautastērps. Darinājusi Aina Ramane (precējusies Besere, 1922–2012) 20. gadsimta 30. gados Latvijā.

Aina Ramane Zemgales tautastērpa brunčus, vainadziņu un jostu darināja, mācoties Zaļenieku mājturības skolā. Piekaru saktu no sudraba izgatavoja meistars Jelgavā 1938. gadā. Tautastērpu Aina izveda no Latvijas bēgļu gaitās Otrā pasaules kara laikā, vēlāk tas kopā ar īpašnieci aizceļoja no Vācijas uz ASV. Tur Aija rotkalim Antonam Ķivleniekam, kurš dzīvoja Toronto, Kanādā, pasūtīja riņķsaktu un sudraba pogas ņieburam. Tautastērpa villaini uzauda daiļamata meistare Ausma Siliņa Sirakūzā, ASV, taču bez celaines, jo gadu nastas dēļ meistare vairs neuzņēmās tik sarežģītu darbu. Tautastērpa krekls vairākkārt pāršūts, jo, gadiem ejot, tas novalkājās. Amerikā Aina atdeva tautastērpu savai māsai Vitai Ramanei, kura tērpu nēsāja, dziedot Ņujorkas latviešu ev. luteriskās draudzes jauktajā korī un arī Andreja Jansona vadītajā Ņujorkas kokļu un dziedātāju ansamblī. Zemgales tautastērps piedzīvojis koncertus uz daudzām skatuvēm visā plašajā pasaulē.

Vitas Ramanes dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2017.1435).
Foto: Aina Ramane pašas gatavotajā Zemgales tautastērpā (3. rindā trešā no kreisās) ar skolas draudzenēm parkā pie Zaļenieku mājturības skolas 1938. gada 15. maijā. Vitas Ramanes dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.