Praulienas brunči ar izšūtiem rakstiem

Praulienas tautastērps. Darinājusi Ērika Zosārs (1911–2008) Melburnā, Austrālijā, 20. gadsimta 60. gados.

Abrenes tautastērpa sakta. Darinājis Jānis Skulte 20. gadsimta vidū Lielbritānijā, izmantojot Anglijas, Viktorijas laika sudraba naudu (divu šiliņu monētu).

Tautastērpa darinātāja Ērika Zosārs dzimusi Meirānos, Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās. Mūža lielāko daļu viņa nodzīvoja Austrālijā, kur aktīvi iesaistījās Melburnas latviešu sabiedrībā – piedalījās latviešu teātrī, dziedāja korī “Rota” un bija saimniece latviešu bērnu nometnē “Sprīdīši”. Ērika uzšuva vairākus tērpus gan sev, gan arī dēlam Ūvem. Pašgatavoto Praulienas tautastērpu Ērika vilka kora koncertos, Austrālijas latviešu kultūras dienās. Ērikas vaļasprieks bija izšūšana – viņa izšuva rakstus ne tikai krekliem un villainēm, bet arī šī tautastērpa brunčiem! Viņas dēls Ūve atceras: “Milzīgs darbs ieguldīts, izšujot šos tautastērpa brunčus, nevis ieaužot tajos rakstu! Viņa sēdēja un izšuva brunčus savā mazajā dzīvoklī. Tā man ir tiešām mīļa atmiņa!”

Tautastērps – Ūves Zosāra dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2019.1704-1720).
Sakta – tautas tērpu centra “Senā klēts” dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2018.1578g).
Foto: Ērika Zosārs Praulienas tautastērpā savās mājās Melburnā, Austrālijā, 20. gadsimta 80. gadu otrajā pusē. Ūves Zosāra dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
vai-tu-redzi-175new