Sibīrijā šūdināts tērps

Tērps tika izgatavots pirms 25 gadiem, kad Sibīrijā nodibinājās Omskas latviešu folkloras kopa “Daina”. Tērpu pašuva folkloras kopas dalībnieces meita, kura pēc tautības ir poliete, bet visu mūžu darbojusies Omskas latviešu biedrībā. Blūzi izšuvusi latviete Ausma Kuļika. Par prototipu kalpojis tautastērps, kas piederējis pirmajai folkloras kopas vadītājai Austrai Iščenko, kura bija no Kurzemes. Folkloras kopas dalībnieces Omskas veikalos piemeklēja audumus, kas bija līdzīgi īstajam tautastērpam.

Tērps pirmo reizi tika uzvilkts Omskas Tautu Draudzības nama atklāšanas koncertā. Kopā ar folkloras kopu “Daina” tas svinējis gan Lieldienas, Jāņus un Ziemsvētkus, gan 18. novembri. Tērps vilkts, viesojoties pie citām Krievijas latviešu kopienām, kā arī piedaloties Omskas pilsētas svētkos un dažādos pasākumos Omskas apgabalā. Tas bijis arī Latvijā – dziesmu svētkos un Valmieras pilsētas jubilejā.

Omskas latviešu folkloras kopa “Daina” joprojām aktīvi darbojas, tajā ir 30 dalībnieku, kuri gan dzied, gan spēlē tautas mūzikas instrumentus. Tagad folkloras ansamblim “Daina” ir Latvijā darināti tautastērpi. Kā pastāstīja ansambļa vadītāja Raisa Bakanova, “uzvelkot tautastērpu, rodas latviskās piederības sajūta”. Omskas latvieši šo sajūtu nav zaudējuši vairāku paaudžu garumā – kopš laika, kad 19. gadsimta otrajā pusē Sibīrijā izveidojās latviešu zemnieku dibinātas kolonijas.