Raksti no ASV kongresa bibliotēkas

Nīcas tautastērps. Darinājusi Maija Veinberga (precējusies Hinkle, 1937) ap 1951. gadu ASV.

Lasīt vairāk

Tautastērps Austrālijas “Sprigulītim”

Nīcas tautastērps. Darinājusi Vita Ruņģis (precējusies Eversons, 1936–2019) Austrālijā 1953. gadā.

Lasīt vairāk

Praulienas brunči ar izšūtiem rakstiem

Praulienas tautastērps. Darinājusi Ērika Zosārs (1911–2008) Melburnā, Austrālijā, 20. gadsimta 60. gados.

Lasīt vairāk

Četriem brāļiem vienādi tautastērpi

Nīcas tautastērps. Darinājis Arvīds Tilaks (1922–1987) Korbijā, Lielbritānijā, ap 1966. gadu.

Lasīt vairāk

Tautastērps spītējot sāpēm

Abrenes tautastērps. Darinājusi Elza Emīlija Mežmalis (dzimusi Tupētāja, 1906–1992) Brisbenā, Austrālijā, 1987. gadā.

Lasīt vairāk

Audums no mājām jūras otrā krastā

Sakas tautastērps. Darinājusi Sofija Sinka (dzimusi Zommere, 1924–2014) Molkomā, Zviedrijā 20. gadsimta 60. gados.

Lasīt vairāk

Mājās darināti tautastērpi

Izceļojot no bēgļu nometnēm un palēnām iedzīvojoties mītņu zemēs, daudzās latviešu mājās pašu rokām tika darināti tautastērpi. Mammas šuva tērpus saviem bērniem, meitenes – pašas sev un saviem draugiem deju kopās, koros. Trimdas sākuma gados bija grūtības ne tikai iegūt informāciju par tautastērpu darināšanu, bet arī atbilstošus materiālus. Ar radošu pieeju tika krāsoti audumi, gatavoti vainagi, izšūti krekli. Šobrīd Latvijā populārā kustība “Katram savu tautastērpu” ir labi pazīstama ārzemju latviešu vidū ne tikai pēdējos piecus gadus. Tai ir vismaz 75 gadu sena vēsture, kad pēc Otrā pasaules kara latvieši kļuva par trimdiniekiem, un saikni ar zaudēto dzimteni palīdzēja uzturēt un saglabāt “katram sava tautastērpa” darināšana un valkāšana.

UZVILKT LATVIJU

Mājās darināti tautastērpi

Kāpēc katram latvietim vajag savu tautastērpu?