Četriem brāļiem vienādi tautastērpi
Mājas > Trimdā > Mājās darināti tautastērpi > Četriem brāļiem vienādi tautastērpi Četriem brāļiem vienādi tautastērpi Nīcas tautastērps. Darinājis Arvīds Tilaks (1922–1987) Korbijā, Lielbritānijā, ap 1966. gadu. Tautastērps piederēja brīnišķīgajam pavāram, uzņēmējam un kulinārijas raidījumu vadītājam Mārtiņam Rītiņam (1949–2022). Tas ir bijis viņa vienīgais tautastērps mūžā. Sākumā Mārtiņš tērpu vilka Anglijā, uzstājoties ar Korbijas tautas deju kopu “Pērkonītis”, mūža otrā pusē – Latvijā, dziedot “Mārtiņkorī”. 1964. gadā, kad tautas deju kopa “Pērkonītis” gatavojās uzstāties Eiropas latviešu dziesmu svētkos Hamburgā, Hermīne Rītiņa saviem vecākajiem dēliem pasūtīja vienādus tērpus pie Korbijā dzīvojošā latviešu skrodera Arvīda Tilaka. Domājams, ka Hermīne pati izrotāja svārkus, izšujot latviskos rakstus. 1966. gadā tērps tika pasūtīts arī jaunākajam dēlam Mārtiņam. Togad “Pērkonītis” kopā ar tautas deju kopu “Kamoliņš” devās koncertturejā uz Vāciju un Beļģiju. Mārtiņam dejojot “Pērkonītī”, tautastērps piedzīvojis dažādus notikumus daudzviet pasaulē, piemēram, 1970. gadā pabijis V Kanādas latviešu dziesmu svētkos Toronto, bet 1972. gadā Īrijā – slavenajā folkloras festivālā “Rose of Tralee”. Tautas deju kopa “Pērkonītis” tautastērpos dejojusi arī karalienes Elizabetes tēva brāļa dēla Gločesteras prinča Ričarda atkāzās viņu Barnvelas pils īpašumā. Rītiņu ģimenes dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2023.3). No labās: Mārtiņš Rītiņš ar brāli Andreju mātes Hermīnes izšūtos Nīcas tautastērpos. Rītiņu ģimenes dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Praulienas brunči ar izšūtiem rakstiem
Mājas > Trimdā > Mājās darināti tautastērpi > Praulienas brunči ar izšūtiem rakstiem Praulienas brunči ar izšūtiem rakstiem Praulienas tautastērps. Darinājusi Ērika Zosārs (1911–2008) Melburnā, Austrālijā, 20. gadsimta 60. gados. Abrenes tautastērpa sakta. Darinājis Jānis Skulte 20. gadsimta vidū Lielbritānijā, izmantojot Anglijas, Viktorijas laika sudraba naudu (divu šiliņu monētu). Tautastērpa darinātāja Ērika Zosārs dzimusi Meirānos, Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās. Mūža lielāko daļu viņa nodzīvoja Austrālijā, kur aktīvi iesaistījās Melburnas latviešu sabiedrībā – piedalījās latviešu teātrī, dziedāja korī “Rota” un bija saimniece latviešu bērnu nometnē “Sprīdīši”. Ērika uzšuva vairākus tērpus gan sev, gan arī dēlam Ūvem. Pašgatavoto Praulienas tautastērpu Ērika vilka kora koncertos, Austrālijas latviešu kultūras dienās. Ērikas vaļasprieks bija izšūšana – viņa izšuva rakstus ne tikai krekliem un villainēm, bet arī šī tautastērpa brunčiem! Viņas dēls Ūve atceras: “Milzīgs darbs ieguldīts, izšujot šos tautastērpa brunčus, nevis ieaužot tajos rakstu! Viņa sēdēja un izšuva brunčus savā mazajā dzīvoklī. Tā man ir tiešām mīļa atmiņa!” Tautastērps – Ūves Zosāra dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2019.1704-1720). Sakta – tautas tērpu centra “Senā klēts” dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2018.1578g). Foto: Ērika Zosārs Praulienas tautastērpā savās mājās Melburnā, Austrālijā, 20. gadsimta 80. gadu otrajā pusē. Ūves Zosāra dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Praulienas brunčI ar izšūtiem rakstiem Playing Previous Song Play Pause Next Song /
Tautastērps Austrālijas “Sprigulītim”
Mājas > Trimdā > Mājās darināti tautastērpi > Tautastērps Austrālijas “Sprigulītim” Tautastērps Austrālijas “Sprigulītim” Nīcas tautastērps. Darinājusi Vita Ruņģis (precējusies Eversons, 1936–2019) Austrālijā 1953. gadā. Tautastērps tapis, pateicoties Austrālijas latviešu dejotpriekam. Tas notika tad, kad 1953. gadā Kanberā tika nodibināta tautas deju kopa „Sprigulītis” un nevienam no dejotājiem nebija tautastērpa. Vita atceras: “Toreiz tā negudroja, ka visiem vajag vienādus, bet – ko var vieglāk izdarīt? Kanberā nebija neviena, kas auž, tad mēs šuvām pašas savus tautastērpus. Skaidrītei bija Rucavas, Intai Skrīverei – Bārtas, man – Nīcas, Dacei Braslai bija Abrenes, Birutai bija Kuldīgas.” Pašu rokām tika izšūti arī tautastērpu krekli. Tolaik nekur nevarēja dabūt atbilstošas krāsas audumu Nīcas brunčiem, tad nu tika nopirka balta drēbe un nokrāsota sarkana. Vita pati darināja arī Nīcas villaini ar izšuvumiem: “Nevarēja dabūt tādu īstu drēbi, kuru varētu labi izšūt. Bet es nopirku, ko sauc par baby flannel. Uz tā es uzšuvu skaisto Nīcas villaini.” Vainaga pagatavošanai nebija iespējas iegūt pērles, tomēr tas, kaut arī “tāds bēdīgāks”, tika izgatavots. Vēlāk Vita pašuva savam tautastērpam sievas cepuri. Vitas un Egona Eversonu dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2015.161, LP2023.107). Foto: Kanberas tautas deju kopas “Sprigulītis” dejotājas 20. gadsimta 50. gados Austrālijā. Vidū: Vita Ruņģis Nīcas tautastērpā. Egona Eversona dāvinājums. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Raksti no ASV kongresa bibliotēkas
Mājas > Trimdā > Mājās darināti tautastērpi > Raksti no ASV kongresa bibliotēkas Raksti no ASV kongresa bibliotēkas Nīcas tautastērps. Darinājusi Maija Veinberga (precējusies Hinkle, 1937) ap 1951. gadu ASV. Nīcas tautastērpu darinājusi muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” dibinātāja Maija Hinkle laikā, kad bija pusaudze un kopā ar ģimeni no bēgļu nometnes Vācijā pārcēlās uz Vašingtonu, ASV. Lai iegūtu rakstus tautastērpa izgatavošanai, Maija gāja uz ASV Kongresa bibliotēku: “Sēdēju pie Latvijas etnogrāfijas grāmatām, lai uzzīmētu rakstus uz rūtiņu papīra. Mamma man jau bija iemācījusi izšūt, kad dzīvojām bēgļu nometnēs Vācijā. Audumu nopirku veikalā kopā ar mammiņu – blūze ir kokvilnas. Saktas ir Vašingtonā pasūtinātas.” Maija tautastērpu visbiežāk vilka, kopā ar citiem Vašingtonas latviešu jauniešiem dejojot tautas dejas. Maija uzskata: “Tautastērps ir skaists un dziļš latviskās piederības simbols. Kad es uzvilku tērpu, es jutos lepna un priecīga, ka esmu latviete un ka varu savu latvisko piederību tik redzami parādīt. Es vilku tērpu ne tikai, lai uzstātos sarīkojumos, bet arī patriotiskos brīžos, piemēram, 18. novembra svinībās. Šis ir vienīgais tautastērps, kas man ir piederējis.” Tērpa villaine nav pabeigta – tai viens gals ir izšūts, bet otrs – nav. Iespējams, tas tādēļ, ka izvēlētais Nīcas raksts, lai arī precīzs, taču pārzīmēts uz auduma un izšūts daudz lielākā mērogā nekā parasti. Nav brīnums, ka pusaudzei Maijai pietrūka laika pabeigt šo darbu! Plašāku tautastērpa stāstu iepazīsti šeit: https://www.lapamuzejs.lv/vasingtonas-terps Maijas Hinkles dāvinājums. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums (LP2020.95). Foto: Maija Veinberga un Anda Ūdris tautastērpos tiek fotografētas avīžrakstam 20. gadsimta 50. gados ASV. Foto no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Raksti no asv kongresa bibliotēkas Playing Previous Song Play Pause Next Song /